Nožēla
Un es gribētu atrast
Visas tās lietas,
Kas man saistās ar tevi.
Un sadedzināt.
Līdz pēdējai elpas skaņas atmiņai.

Un tad es sapratu,
Ka nāktos tad sadegt
Man pašai uz sārta.
Kā raganai ar savām dziesmām.

Tu mani veidoji.
Laikam mana roka
Tevi mazāk skāra.
Un tagad tu mani sagrāvi.

Un es neesmu iemīlējusies.
Un nesāp.

Tikai viens jautājums:
"Vai es to esmu pelnījusi?"

/Ieva Kļava/