Ziemsvētku stāsts visvisvis
Vai ir Ziemsvētki?Pirmoreiz dzirdēju
radio (jāpatin ap 8:33), visai kustinoši ierunāts. Tā kā latviski maz Internetā lasāms, tad
Ziemassvētki ir brīnums, kas laužas cauri tumsai un nāvei, kas kādreiz aptur kaulainās atvēzto izkapti vāla vidū. Šāds brīnums pirms 90 gadiem notika Flandrijas mālainajos karalaukos. Šie bija pirmie Ziemassvētki, ko visā toreizējā Eiropā svinēja asiņu un nāves zīmē. Līdz tam bija pierasts, kopš neatminamiem laikiem, pa ziemu mest plintes un šķēpus kaktā. Arī Flandrijas tīrumiem šie Ziemassvētki bija neparasti. Raža palika pusratā, arts tapa ar pulveri, mēslots asinīm. Kā vienā pusē utis un žurkas barojošiem angļiem, tā otrā pusē "Donnerwetter" šņācošiem vāciešiem viņu ķeizari pārgalvīgi bija pasolījuši Ziemassvētkus ar uzvaru svinēt mājās, siltumā, ģimenes vidū.
Vieglprātīgo solījumu nevienam no kronētajām galvām turēt nebija iespējams, jo pretējā puse bija sīksta un nepadevās. Šie visiem nu nerastie Ziemassvētki tika svinēti fotogrāfijas un labi nostādīta karalauka pasta laikmetā. Netīri, trīcoši pirksti aplauztiem nagiem plēsa vaļā pastnieku caur nāves briesmām piegādātos tuvinieku sveicienus. No kabatām tapa izvilktas kā acuraugi glabātās mīļo bildes. Neskūtajos vaigos gaišas vagas atstāja ilgi aizturēto asaru svētie strauti. Stingums grāvjos abās pusēs bija nobriedis kaut kam nebijušam, un, kad vācieši uzpasīgi sāka vilkt "Klusa nakts, svēta nakts", angļi savā modē piebalsoja. Vārds pa vārdam, līdz virs brustvēra parādījās pirmās galvas, kas netapa cauršautas. Nedroši soļi tapa sperti pretim tiem, kas uz pāris dienām izrādījās vienīgā ģimene pie nobijušās eglītes. Abu pušu meistarīgie kurpnieki no lupatām sadrāklēja apbrīnojama apaļuma un izturības bumbas, un tapa spēlēts futbols. Apmainījās tabakas izstrādājumiem, dzēra viens otra šņabjus un mielojās ar frontes pavāru meistardarbiem. Rādīja sievu un bērnu bildes.
Brīnumi mēdz būt īslaicīgi. Pēc šiem Ziemassvētkiem kā angļu, tā vācu augstākā pavēlniecība nomainīja svētku viesus ar citiem, brīnuma neredzējušiem. Kaulaina izkapts atkal gāza vālu pēc vāla. Bet brīnums nemira. Tas līdzpārdzīvojams, lasot aculiecinieku vēstules, štābu relācijas; kam laiks un nauda, Ziemassvētku nakts tumsā var pabūt tur, kur vēl jaušami dvēseļu puteņa arumi.
Citus gadus bijušas pavēles artilērijas uguni nepārtraukt, bet līdzīgi notikumi atkārtojušies —
Wikipēdija. Vispār jau sarežģīti, kā pēc tam. Vai skolas vēstures grāmatās tas bija? Kkā neatceros. Ziemassvētku pamiers.