es nezinu kā, bet jau pirmajā skolas pirmdienā ir sajūta, ka iestājusies rutīna. lai gan šodien es darīju daudz ko, ko neesmu darījusi nekad. piemēram, uz skolu braucu ar ievu un raiti, un pa ceļam mēs iebraucām parkā uzpīpēt. un brīvajā stundā mēs ar ievu braucām uz citu parku pīpēt. ir forši tā kaut kur ātri, ātri aizbraukt, apsēsties un lēni uzpīpēt. vēl šodien es savu pusdienu naudu, kas paredzēta trīs dienām iztērēju cigaretēm. es neesmu atkarīga no pīpēšanas, man tikai ir tāda laba sajūta, kad somā man stāv gandrīz pilna cigarešu paciņa, jo tad es zinu, ka, ja nu man pēkšņi nebūs ko darīt, es varēšu vismaz uzpīpēt. jā, es varētu arī lasīt grāmatu brīžos, kad nav ko darīt. tā jau es arī reizēm daru, bet ja nu līst lietus, tad pīpēt ir ērtāk. un krievu valodas stundās (divās pēc kārtas!) man bija interesanti. un vēl ķempele mūs atlaida no stundas tā pat vien.. un vēl jau notika viss cits labs, bet sēžot literatūrā un runājot par visu pagājušo gadu, pārņēma tāda pelēka sajūta un liela vēlme ko mainīt.. bet spēks šodien jau ir izsmelts, un man šis būs mierīgs vakars, beidzot.