virtuves galds. uz galda veronikas vīns..
auč
ar blīkšķi esmu atpakaļ dzimtenē
seja nodegusi, pavasaris pabaudīts, tāls ceļš pieveikts
un lai cik arī nebūtu žēl neizdevās man to pavasari kārtīgi atvilināt līdz uz Latviju
kaut gan šodien jau viss izskatījās diezgan cerīgi (knapi izbridu dažas labas peļķes)
un saulīte jā
visu ceļu dziedāta Prāta Vētra un R.Paula zelta 60-tie. "Skaties ceļiniek, tur augstu, augstu gaisā.." :)
ā un man ir varen daudz vasarasraibumu. kā jau parasti kad mana seja tiek ilgāk pie saules.
biju šausmīgi noilgojusies pēc draugiem. vēl tagad esmu. daļa ir satikta, bet daļa nē
un jā, laikam esmu atradinājusies no viena paraduma
un vēl man arī gribas būt kaut kur citur, jo jūtu, ka nebūs labi. šovakar jau atkal nav. nevis nav, bet kaut kas nav. jums to nesaprast.
man visu laiku ir jābūt kaut kur, kur... nu nezinu kā lai īsti pasaka!
UN kāda bilde ar sekos!
Robeža. debesis skaistās krāsās, ceļš un skan "te ir mana dzimtene, smilšainais krasts..." tas tā lika sajusties īpaši