naktī
zvana Viņš.. es vairāk kā stundu atpakaļ esmu aizgājis gulēt, neko nesaprotu ko Viņš grib. ak, jā, protams... ko gan varētu gribēt nakts laikā un tas pat nav īsti saistīts ar mani, bet gan ar lietām. Esot tač piektdienas nakts un Viņš domāja, ka es vēl esmu augšā, tā noteikti ir varbūtība, bet vai es Viņam esmu zvanījis naktī paļaujoties uz kādu stereotipu? neesmu gan. diezinvai mīļais apskāviens palīdzēja man vēlāk aizmigt. tā vietā, vēl kādu brīdi vārtījos gultā mēģinot nedomāt par Viņu un doties sapņu valstībā. nesen tā labi izrunājos par Viņu ar kādu. otrs cilvēks teica, ka Viņš neesot zinājis kā rīkoties.

Kā rīkoties, kad otrs cilvēks izrāda savas simpātijas diezgan nepārprotami un ja cilvēks nevēlas sniegt to pašu atpakaļ, tad tā arī pasaka, nevis vazā aiz deguna, sakot, ka mīl otru un izsakot neķītrus jokus. Itkā šodien jauka diena, bet zvans Viņam pirms brīža bija pilnīgi lieks. Kamdēļ es vēlos Viņam palīdzēt? Mana vēlme palīdzēt un darīt labu neredz nekādas robežas. Jau atkal rīt man nāksies Viņu satikt. Viņš saka, ka vēlētos man palīdzēt, taču nezinot kā. Es arī sev vēlētos palīdzēt, taču arī es nezinu kā.

Everything is happening for a reason. Es patiešām ceru, ka šis iemesls ir to vērts, ja nē, tad ejiet visi... un piedodiet man.