23.09., Rīga-Roma
Tātad, solīju par Romu vairāk. Ar datōra neveselību te nu beidzot būs, ik pa dienai, lai gan oriģināli gribētais šai dienasgrāmatā: izdarīt ierakstus reālajā laikā tur nerealizējās lielā noguruma & datora līdzneesamības dēļ. Jā, no 22.09. līdz šoceturtdienai tas izklaidējās izjauktā veidā :D

Eiropas galvaspilsētu universitāšu tīkla rīkotās konferences UNICA ietvaros sabiju Romā no 23.-27. septembrim. 27. gan lielākoties pagāja transportā :)

Rīgas lidostā savācamies 10 ļaužu-delegācijas bariņš ar nenormālākajiem koferiem 6 dienām. Secinu, ka savus 11 kg (un šķidrumus ne-plastmasas maisiņā) tomēr par 8 pieļaujamajiem rokas bagāžā neuzdošu, tāpēc sadalu somu divās daļās. Nolamājos, ka varēju ņemt lielo šampūnu, galu galā. Šajā mirklī vēl nav žēl nepaņemtu čībiņu vai kaut kā tāda. Ceļojumbiedri šajā mirklī - puse pazīstami jau kur tas laiks, ar pusi vēl lāgā nemākam sarunāties. Interesanti. Lidmašīnā aizmiegu, protams, un pēc brīža jau laimīgi atjēdzos lidojot pāri kaut kādiem kalniņiem, cirrus, un kapteinis saka, ka Adrijas jūra zem mums un tūlīt būsim klāt!
Un esam jau ar. Cita saule. Jaka paliek iestūķēta somā - ārā ir silts, ap 21 C. Bet lidostā labāk nesekot tiem, kas iet pa priekšu - vairāki stāvi un var apmaldīties... Vēl sagaidām pēdējo delegācijas biedru, kas lido no čehiem (šie, izrādās, barojot uz klāja), un dodamies ārpusē, kur itāļi jau mūs glauni sagaida ar plāksnītēm. ^.^
Protams, viņi sāk skaidroties kaut ko par transportu, vai var braukt ar viņiem, vai vilcienu, kas nav apmaksāts, bet tagad jāgaida. Oukēj. Tikmēr pielavījies izsalkums un dodos meklēt ēdienu... apkārt vienas bulciņas (!). Dolce, dolce! Skaidro pārdevēja. Beigās iegādājos augļus plastmasas kārbiņā.
Pēc krietnas pusstundas dodamies kaut kur tālāk, biški sabesījušies, un izrādās, ka tomēr autobuss ir pustukšs un gaidījām 1 cilvēku. Toties ainava!!! Fantastiski krūmi un koki - visvisādi sklerofītu paveidi, un palmas, un šis tas zied, un milzīgas smilgas, kādus 6m garas! Vēl var šur tur manīt vietējos traucējumus = ugunsgrēku pēdas. Wuw. Mašīnu netrūkst un buss bremzē ļoti tuvu.
Tad ar visiem koferīšiem mūs izmet kaut kur centrā un meitene ar zilo lakatiņu ap kaklu (kas visu vada, turot lapu ar "Unica" un logo virs galvas, kā firmas zīmi visas konf. laikā) saka, ka labāk jau visiem tagad iet uz universitāti. Tas ir apmēram 5 min gājiens. Uni ir tāda no bēšīga akmens veidota, ar interesantu krūmu aleju vienuviet, kur paraugoties augšup var redzēt saknes, un, protams, milzīgi augstām trepēm līdz vietai, kur mums jānokļūst. Viss ir sācies, mēs sareģistrējamies un atstājam koferus, un ieejam pārpildītā zālē.
Pēc mirkļa jau ir jāprezentē plakāts, kad lietuvieši tiek izsaukti pie mūsējā un programmas raitums sabrūk, jo ir 2 valstis ar tiklīdzīgu nosaukumu. Oh. Pēc lekcijas liekas, ka labi vien ir, ka šodien kavējām, un mūs pacienā - ar miniatūrām kūciņām...
Vēl itāļi ir paredzējuši sightseeing tour. Tur mēs visi ar saviem koferīšiem atkal tiekam vesti cauri pilsētai un pa ceļam paspēju pazaudēt savējos, aizrunājoties ar nedaudz antisociālu lietuvieti, kas studē Vācijā, bet ko studē, īsti nezina, un, tā kā viņai īsti nav draugu, ar viņu tusē pasniedzējs. Tā nu pazaudēju savējos un stāvu vientuļi pie autobusa ar savu koferīti. Pēkšņi dzirdu savā tuvumā jau otro reizi "Hello!", un vēl piedevām ļoti sirsnīgi smaidošu sprogainu meiteni. Aprunājamies, un pēkšņi tieku iepazīstināta ar Kipras delegāciju, kā "..un tagad viņa ir ar mums". Yei! Pozitīvi cilvēki!
Autobuss ir pieklājīgs double-decker, kur iedala austiņas, ko iesprauž sienā. Nez kāpēc man viss salūzis un tikai skan itāliski un arī ne visu laiku? Par laimi, tuvumā ir kāds romietis, kas šo to stāsta visiem angliski :) Izbraucam kādās 15 min cauri naksnīgai pilsētai, vējš matos... un kur lai tagad atrod viesnīcu???
Jau sāku atkal satraukties, kad izrādās, ka tā ir pāri ielai. Tur satieku arī pārējos draudziņus un pēc numuriņu atrašanas dodamies meklēt vakariņas - picu, protams! Ekspedīcijas rezultāts gan ir kas ne tik garšīgs, kā gribam, un nonākam līdz ar slēgšanu, toties jautri viesmīļi, no kuriem viens ir krievs un otru satiekam vēl atpakaļceļā mājup.
Protams, kur nu bez skaļas latviešu dziesmu dziedāšanas mājupceļā :) +21 un pavēss.