Miega story turpinājums
Ar gulēšanu mums joprojām iet kā pa kalniem. A. ir gan sapratis, ar ko gultā ir jānodarbojas - ir jāapguļas un relaksēti jāgaida miegs. Bet dažreiz tas miegs ir jāgaida pusotru stundu. Vakar no 19.30 līdz 20.30, un naktī no 03:30 līdz 05:30. Tik tālu vēl neesam nonākuši, ka A. būtu ar mieru nodarboties ar to vienatnē - māmiņai tikmēr ir jāsēž blakus. Varbūt tam šoreiz ir saistība ar to, ka A. aizvakar vakarā nokrita un uzsita līdz pludojošām asinīm vienu no apakšējiem zobiem. Paraustīju - zobs it kā nekustas. daktere pa telefonu teica, ka, ja jau zobs atrodoties savā vietā, tad vienkārši jāgaidot, kamēr pāries (līdz šim mūsu daktere ir ieteikusi šādu metodi tik pat kā visām sūdzībām). Vakar A. negulēja no 06:30 līdz 08:00 un gulēja no 8:00 līdz 10:00, kā rezultātā dārziņš atkrita. Šorīt, tātad, bija progress - negulēšana bija līdz 05:30, tādējādi līdz 08:00 atkal varēja kaut cik pagulēt un tad skriešus uz dārziņu. Pamodināts, A. sašutis noraidīja tējas pudeli, un neticēja, ka pudelītē beidzot ieliets piens, kamēr tētis neparādīja priekšzīmi un nepadzērās pats. Tad nu A. izlaka piena pudeli un klusuciešot sēdēja mašīnā blakus vecmāmiņai, kura brauca uz tirgu ar smagu, melleņu pilnu somu, un tāpat klusuciešot ļāvās tikt atdots dārziņbrokastīs.