pirmdiena!!
darbā vienkārši emocijas mainījās ik pa brīdim. slimi, idiotiski klienti, pilnīgi muļķi.. tad vēl sāka smadzenes apstrādāt cik debīli bija bijis zvērā.. un līdz dienas beigām biju tik tālu tikusi, ka 20 minūtes pāri astoņiem pie evitas mājām viena sēdēju un raudāju...

tad viss pagriezās pa pāris grādiem - es ar evuci un ilvu dzērām džinu, īsti nevis kkādu ķīmiju, pīpējām un vienkārši pļāpājām.. tad bija labi.. bet kā tad mēs bez šampja.. visi tam sekojošie brīnumi bija tīiiik labi. pirmdienā tā piedzerties. un šodien darbs. un pa nakti divos nevaru aizmigt, jo ir jāsmejās.. he he. tā bija ļoti, ļoti laba diena. paldies evucīt, ka neļāvi man būt mājās.

bet tagad atkal man viss nepatīk. man jau tā ir tik maz laiks, es tiešām strādāju par daudz un es ienīstu to darbu. un vienīgais foršais puisis iesniedza atlūgumu un aizgāja prom. kāds man vispār tagad var būt prieks uz darbu iet. un vēl tās idiotiskās bildes no zvēra visur!!! kā man riebjas, tiešām, tiešām riebjas, ka man uz viņām jāskatās. un komentāri arī naiss. vienkārši kauns tagad no visiem.
pirmā īsā darba diena pa ilgiem laikiem un brālis pāris minūtes pēc pieciem man pajautā - "kad Tev uz darbu jāiet??" ..jāatsakās no uzaicinājuma uz laukiem.. es negribu, lai man no kaut kā vasarā ir jāatsakās. tagad es vienkārši sēžu un gaidu, kad mani aizvedīs. nekas, ka šī bija mana vienīgā iespēja šonedēļ tikt laicīgi uz parku. nekas, manikīrs taču ir svarīgāks

un šodien es savākšu visas savas mantas uz vienu dzīvokli, nekas, ka man tur riebjas. es dzīvošu tur. bez datora, televizora, bez neviena. tāpat es darbā esmu ilgāk kā mājās.


es nemaz nevaru uzrakstīt, cik ārkārtīgi ļoti, ļoti es gribētu, lai viss ir citādāk.