Karalis Līrs
Šovakar valmieriešu "Karalis Līrs". 1. cēlienā mani gandrīz nepārtraukti nepameta doma, ka uz skatuves notiekošais ir pārāk teatrāls, samākslots, pat histērisks, bet 2. cēliens visu "salika vietās". Arī Līrs (Rihards Rudāks) daudz pārliecinošāks bija 2.cēlienā, tāpat abas māsas Gonerila (Ieva Puķe) un Regana (Elīna Vāne). Vienīgais, kas saglabāja manu nepatiku visa iestudējuma garumā bija Āksts (Aigars Vilims). Tas ir ļoti komplicēts un sarežģīts tēls, kas Šekspīram bija ļoti svarīgs, tāpēc jābūt izcilam aktierim, lai šādu lomu spēlētu; diemžēl palika iespaids, ka Vilims daudzreiz vienkārši norunāja tekstu bez seguma, bez iekšējas sāpes. Bet ko nu tur... Kopumā, "sausais atlikums" ābolīšos/bumbiņās/oliņās vai kā nu tur vēl - gandrīz 4 (no 5).