liepinriepinjsh (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} liepinriepinjsh) rakstīja,@ 2010-01-24 18:46:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Ārtelpas - Pulkveža Brieža ielas pagalms - rīts
Es savelku cieši mēteli sev apkārt, īpaši sargājot kaklu. Es klepoju aizvilkdamies, manās acīs visapkārtklīstošs izmisums. Es griežos, griežos.. Un saņemos. Es palēkāju pa trotuāru, iesildos - saņemos. Atceros enģelisko zēnu un dodos uz bērnu spēļu laukuma pusi.
Spēļu laukums ir tukšs, es apsēžos uz soliņa, taču šeit gaismotājs būs īpaši prasmīgs - zēnam no ēnām jāuzrodas kā fantomam. (Izrādās, viņš jau visu laiku būtu bijis uz skatuves)
zēns: Hallo, cienītais!
es: /satrūkstos/ Ko-e? Kas nu, tas.. Sveiks!
zēns: Vai tad darbā jums nav jābūt?
es: Darbā? Uz ko tu te tēmē? Kas tas vispār - kur tad tev pašam jābūt? /es apķeros, ka mani gadi man tomēr piešķir autoritāti/
zēns: Es esmu brīvlaists. /spirgti/ Neuztraucieties! Es tikai gribēju uzsākt sarunu. Es vēl nevaru saredzēt dvēselē; bez zināma ievada neiztikt.
es: /rūgti iesmejos/ Dvēselē!
zēns: Tomēr ciniķi jums nevajag tēlot. To vismaz redzu - šis izmisums sakņojas... nemateriālajā.
es: /asi, pēkšņi/ Kāpēc? Kāpēc gan? Man pietiktu ar labu sievu. Ar mīlīgiem brīžiem.. Un kas tad tur tāds ārkārtējs? Saki - vai tas ir kas ārkārtējs, ko es prasu?
zēns: Nebūt! Bet k a s pie jums noturēs - kas sildīs viņu? Vai tas jums ir?
es: /pēkšņi nobālu (gaismas?), esmu bez vārdu/
zēns: Jūs gribat enģeli! Labi. Jūs gribat Staburadzes meitu. Bet pats esiet atvars! Cik plūstu jums pretī no klinšainā krasta, tik sasūktu sevī bez atdeves, bez... jā, bez pat apskaidrības par to, ko darāt. Un tā viņa izbālētu.. Un jūs tikai tad pamostos, kad saule jau sildītu citviet. Un teiktu "Kas nu? Vai tā tu man atmaksā par kopdzīves gadiem!?"
es: /pieceļos/ Pietiek! Pārstāj, es saku! /bet tūlīt pat nokrītu zēnam pie ceļiem/ Ko tad man darīt? Ko darīt, ko darīt? Tev ir taisnība, rēgs - jo kas gan tu cits - bet palīdzi, palīdzi! Neizgaisti, palīdzi!
zēns: /iziet skatuves priekšā, dzied trallinošā soprānā/
Ballāde.
Kur izmisums nosēžas aust savus tīklus,
Tur laikus jau nelaimei izkārtots ceļš.
Liegs saulesstars neredzēts izsenus gadus
Tik lietus no zemes tās dzīvību smeļ
Vai varēs caur miglai, kas ieskauj šos rēgus
Tur izspraukties cerības ziņnesis kāds?
Jā gan! Saukdams nopakaļ mūzikas spēkus
To paveikt it droši spēs izdziedāts vārds.
/gaisma pār viņu izslēdzas un zēna vairs nav; nošalc vējš, un uz mani tagad ieslēdzas blāvi zilgans stars. Es esmu apburts, ilgi nekustos/
es: Ko gan viņš teica? Kāpēc es nepierakstīju!
es: ...
es: Muzīka! Kazi Valdis vēl nebūs aizbraucis. Viņam taču bija ģitāra. Es tagad zinu - es atspēlēšu zaudēto! /satraukti aizskrienu, murminu/ Vārdi, vārdi.. Liecieties kopā, vārdi
