Šodien, iespējams, bija pirmais gadījums mūsu valsts tiesu vēsturē, kad tiesas sēdē tiek pratināts ārvalstu liecinieks attālināti ar videokonferences palīdzību. Kādam jābūt pirmajam, tur neko nevar darīt, un tas mēdz nozīmēt gandrīz nebeidzamu pārsteigumu virkni.

Pirms pieslēgšanās, godātā tiesa nobrīdināja tulku par atbildību, instruēja visus runāt īsos teikumos ar pauzēm, jo taču jātulko visu laiku, kā arī atļāva tulkam, ka drīkst pārjautāt un lūgt atkārtot, galvenais lai visu skaidri var iztulkot. Tehnika strādāja nevainojami, savienojums izveidojas ātri, attēls ass, un balsis skaidras. Otrā galā, redzamā sieviete darīja zināmu, ka esam pieslēgušies Skotlendjarda tiesas kantorim un viss gatavs, lai sāktu pratināt liecinieku. Viss gluži nē, tiesnese vēl nav atnākusi, bet tūlīt būs. Tas jau nekas, no šīs zemes arī gluži laikā pieslēgšanās nenotika, ziniet, un tur jau tā tiesnese bija klāt. Viņi gribēja zināt, kas ir tie, kas atrodas tiesas zālē šajā galā. Radās tāds kā mazs konfūzs, jo klātesošo skaits ir savas 40 galvas. Visprims tika stādīti priekša tiesnesis un piesēdētāji, tad prokurori. Te bija vēl viens konfūzs, jo stādīties priekšā videokonferencē ir varen ķēpīgs pasākums.

"Please, spell the name!", noteica dāma no skotlendjarda. Un tātad, tiesnesis saucās: džī-jū-ār-ai-es (pareizāk būtu džei, bet kam gan rūp, cik precīzi skotlendjarda protokoli sanāks) es-tī-jū-kei-ei-en-es, un tā tālāk. Tulkotāja sevi nosauca: ai-el-džī-ei. Par laimi tiesa nolēma, ka iepazīstināt ar visiem pārējiem būtu nesamērīgas pūles no procesuālās ekonomijas viedokļa un vienkārši pateica, ka tiesas zāle ir "arī visi lietā apsūdzētie un viņu aizstāvji". Jāpiebilst, ka spellojot vārdus tulkam laiku pa laikam gadās nokļūdīties, un tad viss darbs vējā, jāsāk no sākuma. Savukārt, kad spellot sāka skotlendjards, nācās laiku pa laikam pārjautāt, beigās noskaidrojās, ka ar mums runā legal advisor Elizabete Vat un tiesnese Sjūzena Rosso. Starp citu, kurš te LV tiesā ir legal advisor (tulks iztulko kā "juridiskais padomnieks")? Atkal konfūzs. Nav te tāda. Beigās vienojās, ka tas tā kā tiesas sekretārs varētu būt. "Ah, it's OK", noteica Elizabete.

Liecinieks nozvērējās runāt taisnību turot rokā attiecīgo grāmatu, mūsu tiesa zvērēt nelika, bet sāka brīdināt par atbildību. Atbildību, kas izriet nevis no LV kriminālprocesa, bet no kādas tur ES konvencijas. Tur par to, ka drīkst neliecināt pret sevi utt., un cita starpā bija teikts, ka lieciniekam tiek nodrošināta juridiska palīdzība. Liecinieks piepeši iejaucās un teica, ka viņs nemaz to nav zinājis un nav paņēmis līdzi advokātu(taisnība gan parastam lieciniekam kriminālprocesos netiek nodrošināta juridiskā palīdzība) un viņš labprāt paņemtu, bet tad kādam par to jāmaksā. Te konfūzs strauji vērsās plašumā. Tiesa bija acīmredzami negatava šim, kaut kā juceklīgi atbildot beigās pateica, ka maksās gan. Tātad, Latvijas valsts maksās.

Izsludinājās pusstundas pauze, kuras laikā liecinieks piezvanīja savam Londonas advokātu birojam, un vienojās, ka varēs kopā ar advokātu ierasties liecināt pēc divām nedēļām. Vienīgi, advokātu birojs labprāt sakomunicētu ar tiesu un noskaidrotu kāda būs pakalpojumu apmaksas kārtība. Tā lūk. Tad labu brīdi notika centieni saskaņot turpmākās pratināšanas reizes, kādas 5-10 minūtes pagāja spellojot rīgas apgabaltiesas e-pasta adresi, uz kuru savus jautājumus par atlīdzības saņemšanu iesūtīt gribēja liecinieka advokātu birojs.

In general, ai-el-džī-ei būtu jāsaņemas (ar tulkošanu šajā procesa jau ir bijušas problēmas), un tiesas sekretāram jāpārbauda, vai gadījumā videokonferenču tūlis nenodrošina ari tērzēšanas iespēju (liela daļa laika ietaupītos nespellojot vārdus).