atkarības sindromi
zini ko...

man ir kustību atgarība.

mhm.. zinu, ka skan nenormāli sakarīgi :D

es jau otro dienu guļu, esmu tuvu izmisumam, izlasījusi pa nodaļai no visām grāmatām, kuras esmu iesākusi un neatradu nevienu par labu esam. pat iesāku lasīt par kalnu slēpošanu. uztaisīju pati sev ēst. sev vienai. biju aizgājusi uz sauli.
turpināju gulēt. uzrasktīju pat motivācijas vēstuli. domāju par darbu. par dardedzes nometni. joprojām guļu... un zini. tulīt tūlīt pat būšu gatava iet skriet. vienkārši skriet!!!!!!! gandrīz jau atkal viena aibraucu uz ozolniekiem, vai liepāju, vai kolku, vai siguldu...

īstenība es nezinu, kur sevi likt - ko darīt, tiklīdz kā man nav plāni... un kustības un darbošanās. es pazūdu un neprotu piepildīt savu laiku. joprojām guļu. un ēdu. zini... ja man visu laiku tā būtu jābūt.. es būtu vēl lielāka par... joprojām guļu un skatos greju.

labi, ka rīt darba diena, jāizveido tuvākajam gadam nodaļas stratēģija un budžets, jāiestājas skolā, jāpavada filips, jāsatiekas ar māsām, jāaizbrauc pie Dži, jāizpēta hansabanka, jāparunājās ar visiem nodaļas cilvēkiem un jānoslēdz mēnesis, jāsavelk finanses narvesenam.. uh... paldies dievam, rīt ir pirmdiena. ar miljons darbiņiem. ak jā vēl tas galdnieks beidzot jadabūn.

es gribu satikt viņus visus. un gribu mazliet pakustēties :D
un lai arī to sauc par frīku. es gribu.