Konjunktivīts, atdū! un kaķa šķīvis
Pagājušajā nedēļā A. bija mājās ar varbūtēju diagnozi "nāk zobi. liela temperatūra. dīc."
Šajā nedēļā A. palika mājās ar varbūtēju (un ticamu) diagnozi "konjunktivīts". Otrdien no rīta likās, ka audzinātāja liks man ar ar bērnu griezties atpakaļ un braukt mājās uzreiz. Bet paskatījās manā bēdīgajā sejā un bija ar mieru palikt pavērot. Protams, pēc pamošanās no diendusas A. acis bija aizķepušas, neko nevarēja noslēpt, un bija vien jābrauc izņemt no dārziņa un palikt mājās visu atlikušo nedēļu - ar visām sekām, ko tas nozīmē mammas klientiem apsolīto darbu izpildei. Sekas bija tādas, ka mamma strādāja pa nakti ar tēta darba datoru (jo savējais bija izvēlējies tieši šo nedēļu, kad salūzt). un Tētis strādāja virsstundas, pieskatot A. vairākas stundas vakarā un no rīta, kamēr mamma mazliet pasnauda vai drudžaini izmantoja tēta darba datora piešķirtās minūtes.
Acu pilieni ir briesmīgākā procedūra. A. brēc un lokās kā aizkauts, un plakstiņus nemaz nevar atplest. Dažreiz, ja viens tur un otrs pleš, tomēr izdodas. Uzreiz pēc tam A. noslauka asariņu un aizļepato priecīgs tālāk. Šonedēļ labs garastāvoklis. A. nu jau dzīvojas diezgan patstāvīgi. Skandina savu "atdū! atdū!" un viskautko dara un revidē.
Ko nu tur liegties. vienu dienu bija tā. Pienācis parastais laiks, kad A. mostas no diendusas. Dzirdu, ka A. paknosās, izkāpj no gultiņas un aiziet uz virtuves pusi, spēlējas ar braucamo mašīnu, vēl kaut ko grabina. Cerībā pabeigt darbiņu pie datora, nemaz negāju skatīties. Lai. Nekā bīstama tajā mājas galā nav, šķiet. Pēc tam A. atnāk un atnes nelielu vārīta kartupeļa gabaliņu un atdod mammai rokā, "atdū!". Tad atcerējos, ka pusdienlaikā pie mums bija ienākusi kaimiņu meitene G., uzprasījusies arī ēst pusdienas, neapēdusi, un viņas nepabeigtais šķīvis bija nolikts uz grīdas kaķim, kaķis bija noēdis vistu un atstājis pārējo. Un tad par tāda šķīvja eksistenci aizmirsts. Tad nu A. launagā apēda to, ko bija atstājis kaķis, un šķita ar to varen apmierināts.
- izskatās, ka ir varbūtība, ka nākamajā nedēļā A. paliks mājās ar diagnozi "apaukstējies".