Peedeejais...
Saacies peedeejais meenesis un mana sirsninja beidzot juut kaut ko liidziigu mieram.
Bet nemiers vienalga veel ir. Veel ir.=))
Biju laukos...
Saakaas jau ar to, ka man bija Preiljos nometne. Un tas jau bija kaut kas smiekliigs. Guleeju es pie draudzenes un treneejos kaa velneens. Bet tad mana haljava beidzaas, jo atbrauca 2.mainja, nu maneejie gadi. Man naacaas paarvaakties uz kojaam. Taa arii dariiju. Taa arii man izpalika iedzershana 4-dienu un 5-dienu vakaros, nakts tusinju peec kuriem kaa lupatai jaavelkas uz riita rosmi. Bija jaaieiet lieliskajaa rutiinaa- celies, skrien, eed, guli, celies, skrien, eed... utt.. veel peec katras skrieshanas jaaieskaita dusha..
Uh...
Tad nometne beidzaas un visi steidzaas uz autobusu, bet es gaaju pie sava braaleena. Vinjsh ir tiik smuks, kad gulj..=P

Tad bija izraade "Latgalju kaazas" un tad veel zaljumballe... Kaa man patiik dejot. Nu, taa riktiigi ar savu paari, kad tevi vada un tiik feini tas ir... eh... jaa...

Un tad naaca paaljainaas dienas, kuras es pavadiiju pa laukiem dziivojoties- slaucot govis un sienot sieru, un kuljot sviestu. Mekleejot kakjeenus un peldoties ezeraa un iedzerot ar draudzeneem un atkal peldoties meenesniicaa duumakainaa ezeraa kailaam. Baac. Es miilu laukus.

"Un tomeer Latgalee ir visskaistaakaas debesis..."
Atskaneeja maigi smiekli.
"Kaa tad nebuus. Tev tak visas babas no Latgales."

Un es atkal seezhu uz zaales pakalna, netaalu ganaas govis un es skatos kaa saules staru zelta shkjeepi izlauzhas caur milziigaliem duunu maakonjiem. Un izskataas kaa pils ar dimanta logiem, kas izgaismota ar sveceem.

Taas ir manas maajas.

Dveeseliites maajas..