Bezmiegs. Šonakt aizmigu tikai pēc pēdējām putna balsīm uz pāris stundām. Vēl pirms pieciem stāvēju ar kaķi uz pleca kā izdomāts pirāts ar piešūtu plastmas papagaili, skatījos, kā tālu virs Gaujas lavas rozā stielplēm apstīpoti mākoņi plauksts. Ieelpoju. Iedzēru ūdeni. Nesagaidījusi rīta kafiju iztukšoju māsas barčika saturu.
"Kāpēc tu tik bēdīga?" 3x, pāris stundās. Miegs tā būtu noderējis, jo šovakar jāpārkož skrimslis un citu priekšā jānorij sevi.