Tas nemaz nebija smieklīgi, kā šodien, kad gaidījām autobusu uz staciju, uzradās tas džeks no trešdienas, kur nu. Uz to pašu autobusu. Aizgriešanās ar muguru nelīdzēja, tāpat ieraudzīja un pienāca klāt, bet vismaz gan sasveicināšanās, gan atvadas vairs ir tikai vārdiskas. Labi, ka viņš nedevās uz Jelgavu, a to vēl moš ceturto dienu pēc kārtas sanāktu satikt. :D
Bet vilcienā gandrīz visu ceļu uz mani skatījās jauns vīrietis, kurš izskatījās mazliet līdzīgs manam šībrīža favorītaktierim, īpaši acis. Tā vien škiet, ka katra diena mēģina man iemācīt, ka lietas notiks tikai tad, ja tās negaida.