pajautā! - akadēmisks jautājums

profesionālā augstākā nozīmē to, ka Tev ir gan akadēmiskā izglītība, gan profesija. T.i. studiju laikā ir jābūt praksei attiecīgajā profesijā, kas pēc beigšanas nodrošina, ka Tu ne tikai zini visu teorijā, bet esi to redzējis arī praktiski.
/man tāda ir tulkošanā/
vēl, parasti ir nedaudz vairāk jāmācās /man bij 4,5 gadi/ un ir arī vairāk kredītpunktu.

tā NAV maģistrantūra.
Otrā līmeņa profesionālā augstākā ir tuvu bakalauram.
piemēram, vidzemes augstskola nesen pārgāja no otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomiem uz profesionā bakalaura diplomiem. tjip esot krutāk.

koo?
tas nu gan izklausās pēc mērena sviesta. bet nu. kam tagad viegli.

nēnukastaman, kad beigšu skolu, man būs profesionālais bakalaurs, tā ka man jau tikai pat''ik šīs priekšrocības profesionālajai izglītībai.

un prakses arī ir varen jauks pasākums.

nu re :)

tāpēc, ka otrā līmeņa prof. augstākajai ir vairāk kredītpunktu un esi arī praktizējies attiecīgajā jomā un pēc beigšanas esi profesionālis.

bet otrā līmeņa profesionālā augstākā jau nav maģistrantūra - tas ir bakalaurs ar profesiju. un nodrošina, ka bez problēmām var iestāties maģistros. Tas nozīmē to, ka esi profesionālis ar augstāko izglītību un esi ieguvis augstākā līmeņa /5to/ profesionalitātes kvalifikāciju. Profesionālā ziņā augstāk vairs nevar, bet teorētiski var doties tālāk uz maģistriem utt.
man diploma pielikumā bij dikti smalki tas viss aprakstīts, tik nav gan tagad kur apskatīties!
Tā apmēram.

2 Level profesionaalajaa ir integreets bakalaurs. nosaukums gan suukaa

Atšķirās ar to praksi un ar to ka pusgadu ilgāk sanāk (nu tas kā kuram).

Profesionālā augstākā izglītība. Latvijā pastāv divu veidu profesionālās augstākās izglītības studijas:

· Profesionālā augstākā izglītība, kura starptautiskā salīdzinājumā pieder universitātes tipa studijām (ISCED-97 klasifikācijas 5A līmenis). Šim veidam pieder tās profesionālās studiju programmas, kurās ietverta bakalaura programmas obligātā daļa (bez bakalaura darba) ≥70 (105 ECTS) kr.p. Šo programmu beidzējus bez papildnosacījumiem uzņem maģistra programmās.

Universitātes tipa programmām pieder arī studiju programmas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kuras balstās uz iepriekš iegūtu bakalaura grādu.

· Profesionālā augstākā izglītība, kura starptautiskā salīdzinājumā pieder neuniversitātes tipa studijām (ISCED-97 klasifikācijas 5B līmenis). Studijas šajās programmās ir orientētas profesionālo zināšanu un prasmju apguvi un profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, tās neietver akadēmiskā grāda standartu. Šā veida profesionālās augstākās izglītības studiju programmas var būt organizētas nepārtraukti, vai daļā nozaru divās stadijās, pēc pirmās stadijas iegūstot pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (koledžas) diplomu un CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet pēc otrās stadijas – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomu un CEDUC klasifikācijas piektā (augstākā) līmeņa profesionālo kvalifikāciju (sk. shēmu).

Koledžas (pirmā līmeņa prof. augst. izglītības) programmu beidzēji var turpināt studijas profesionālās augstākās izglītības programmās otrajā līmenī.

Kopš 2000. gada decembra Augstskolu likums paredz iespēju profesionālās augstākās izglītības beidzējiem piešķirt profesionālos bakalaura un maģistra grādus. Atbilstošo programmu obligāto saturu nosaka augstākās profesionālās izglītības valsts standarts (MK 2001. g. not. Nr.481) un attiecīgās profesijas standarts.


(http://www.aic.lv/rec/LV/leg_lv/LVsysLV.htm)