Pulkstens vēl nav septiņi [no rīta], es jau vairāk nekā pusotru stundu strādāju – rakstu interviju. Un ik pa brīdim iedomājis par redaktoru, kurš burtiski dažu minūšu laikā palīdzējam man sagatavoties šai gana sarežģītai telefonintervijai. Šis redaktors ir arī tas, kurš visvairāk met man atpakaļ ziņas un nemitīgi aizrāda. Tas, protams, neliek tā jauki pasmaidīt, tai pat laikā tā ir viena no labākajām kolēģu īpašībām – komunicēt par darāmo, padarīto un nepadarīto, kvalitāti un kļūdām.

[jo es zinu, ko nozīmē strādāt ar klusētājiem.]

Ja man ir īstumā jāraksturo savs darbs - ritms kā kāmītis ritenī.