Šodien izdarīju darbu, ko jau ziemā vajadzēja paveikt. Laba sajūta. Vēl vecās dāmas lūgta, uzrakstīju pateicības un mīlestības vēstuli kaut kādai māksliniecei. Tā kā steidzos, no saviem pieciem rokrakstiem izvēlējos otro glītāko, bet nu smukāk kā kundzītei izdevās.
Noignorēju Holivudas online lekciju ar Randalu, būtu bijis interesanti, kā jau parasti, bet nenoskatījos filmas, un būtu bišku neomolīgi. Viņš sakarīgs čalis, gan pārdzīvos (jautājums: vai es?)
Ak, jā, tās samazgas, ko pēdējo nedēļu smadzenē skaloju un pa rezei te izleju, lai gaida savu bezdievīgo bada nāvi.