XOOX. Cilvēks. -

Starp filozofēšanu un praksi?

(Reply) (Thread)

Jā.

(Reply) (Parent)

palikt nejuutiigam un nejautaat "kaapeec"? vai tas ir iespeejams? neah, var nerakstiit dzeju, bet nevar nedomaat, ejot pa ielu.
kaut kaa taa..

(Reply) (Thread)

Teiksim tā - filozofēšu, izejot no prakses nevis otrādi.

(Reply) (Parent) (Thread)

Ja tava filozofēšana nav slima suņa murgi, tad teorētiskajām atziņām būtu lielā mērā jāsakrīt ar praksi. Lai gan acīmredzot, ir cilvēki, kas šo filozofijas jēdzienu lieto kā sinonīmu bezmērķīga plivināšanās procesa apzīmēšanai. Tādā gadījumā varu patiešām ieteikt - beidz filozofēt, sāc domāt.

(Reply) (Parent)

Nedomāt var. Un šādu nedomāšanu piekopj absolūtais vairākums cilvēku. Nav jau tā, ka viņi nevēlētos, viņi vienkārši nav raduši, nav sapratuši, kas tā tāda domāšana īsti ir.

Bet domāšana par ikdienas lietām, tā ir gandrīz tas pats, kas mērkaķa operacionālā domāšana, kad viņš paņem koku, lai notriektu zemē banānu, ne vairāk.

(Reply) (Parent) (Thread)

kā var iemācīties nedomāt nepiekopjot ilgstošu meditatīvo praksi vai nelietojot kādas psīhi ietekmējošas vielas? Un, protams, nedauzot seu pa galvu :)

(Reply) (Parent) (Thread)

Jautājums jānostāda citādāk - kā var iemācīties domāt, ja visu laiku ar trulu ietiepību skatoties uz pasauli gatavā veidā un neuzdod sev nekādus jautājumus par "kā" un "kāpēc"? Nedomāšana ir tas, kas tiek dots gatavā veidā. Domāšana ir tas, kas tiek iegūts "kustinot" smadzenes.

Tā domāšana, kuru iegūst katrs cilvēks, manis iepriekšējā postā tika salīdzināta ar mērkaķa operacionālo domāšanu.

(Reply) (Parent) (Thread)

oki, doki .. kā nokļūt tieši pie šīs vienkāršās domāšanas, bez jautājumiem "kā" un "kāpēc"?

(iespējams, ka jautājumu uzdošana, kas sākas ar "kā", nepalīdz :D)

(Reply) (Parent) (Thread)

Ja tā konsekventi, tad uz šo jautājumu būs grūti atbildēt. Domāšana šeit parādās kā kaut kas jau dots. Protams, ja mēs runājam par vienu un to pašu domāšanu, proti Rietumu racionāli diskursīvo domāšanu. Pretējā gadījumā mēs zināmus domāšanas aizmetņus varam vērot jau pie augstāk attīstītajiem dzīvniekiem, kas spēj veikt elementāras operācijas, lai sasniegtu vēlamo.

Domājams, ka vairuma cilvēku domāšanas aprobežojās, galvenokārt, pie zināmu rituālu atkārtošanas, kas viņuprāt nes veiksmīgu rezultātu. Pieredze - ja tas ir strādājis mana vectēva un tēva laikā, un arī manā dzīvē ir nostrādājis jau 101 reizi, tad nostrādās arī 102. reizi. Nē, nu protams, tas viss nav TIK vienkārši, bet nu vairumam cilvēku tieši arī ir dotas spējas atražot sabiedrības viedokli, pamatoties uz apšaubāmām (bet konkrētas sab-bas gadījumā universālām) premisām. Pie slēdzieniem nonākt intuitīvi vai paņemt tos jau gatavā veidā, utt. Kāpēc vienmēr domāšanas vēsturē cieņā ir bijis tieši radošs cilvēks? Laikam jau tāpēc, ka viņa taciņu vēl neviens nav iemīdījis, visi pārējie ir vienīgi atkārtotāji vairāk vai mazāk banāli.

Bet ikdienas līmenī cilvēkam domāšana ir vajadzīga tikai pavisam elementāru uzdevum(iņ)u risināšanai. Gluži kā mērkaķim koks, lai notrauktu banānu, kas pārnests cilvēku pasaulē un ieguvis šķietami mazliet sarežģītākas, bet būtībā tikpat primitīvas iezīmes.

p.s. Ja ļoti, ļoti gribas strīdēties tieši par vārdiem, nevis būtību, tad sāksim no jauna un ar definīcijām.

(Reply) (Parent) (Thread)

---

ne nu par vārdiem .. liekas ka domāšanu mēs nepaspēsim nodefinēt ne nedēļā, ne gadā.

kas man liekas interesanti -vai ir iespējams ceļš atpakaļ?

lejup pa abstrakcijas kāpnēm.
atsacīšanās no šaubām un kritikas.
atsacīšanās no būtības meklējumiem. (varbūt atverot acis un apskatot būtību ?)

un protams, suic, kas vienam elementārs uzdevumIŅš, tas citam sarežģīts un neiespējams liekas .. un uz šīm kāpnēm var uzsēdināt gan Mani, gan Tevi, gan dažu labu nelaiķi ..

(Rietumu racionāli diskursīvo domāšanu - ja šamo gribi lietot, labāk tomēr paskaidro latviski .. cik zinu racionāls ir tas, kam mēs ticam, kam tic citi, tas ir iracionāls, diskurss filosofu leksikā vēl nav nostabilizējies un nozīmē dajebko .. Rietumi - ja lieto tādus terminus, tas jau velk uz (flame warning!!) ezotēriku. Jo domāšanas atšķirības nav jau tik lielas.)

(Reply) (Parent) (Thread)

Nu re, tieši tāpēc iesaku lietot vārdu "domāšana" visai nenoteiktās robežās un saprotot, ka runa nav par standarta pieņēmumiem, bet ir virzīta tikai uz to, lai uzrādītu atšķirības cilvēku vidū.

Ceļš atpakaļ? Tas ir tikpat grūti, cik ceļš uz priekšu, bet pēc idejas ir (grūti) iespējams, atliek tikai ielikt cilvēku atbilstošā sociāli kulturālā iekārtā un ļečīt, ļečīt, ļecīt... kamēr nonāk viņš līdz kaut kādai meditatīvi mitoloģiskajai apziņai. Maz ticams gan, bet var jau mēģināt... :)

Uz kāpnēm gan var nosēdināt jebkuru, tomēr, lai kā arī kāpnes negrozītu, vienmēr pamatmasa sēdēs nevis uz kāpnēm, bet gan pie tām. Jau atšķirība starp cilvēku, kas uzkāpis uz pirmā pakāpiena un cilvēku, kurš ir blakus kāpnēm ir lielāka nekā starp cilvēku uz pirmā un uz simtā pakāpiena.

Ar Rietumu racionālo domāšanu tiek izprastas specifiskās Rietumu domāšanas formas, jēdziena lietojums, Aristoteļa loģikas lietojums. Tu vairāk uzsvēri utilitāro aspektu.

Ar domāšanas formām uzmanīgāk, viņas atšķiras diezgan būtiski, tādiem Indiešiem un Ķīniešiem, piemēram, nerunājot jau par aborigēniem un citiem šamaņiem. Bet, manuprāt(!), diezgan daudz kas liecina, ka šo valstu ekonomiskās attīstības rezultātā varētu tomēr nonākt pie savdabīgas Rietumu-Ķīnas un Rietumu-Indijas formām. Kas ir ļoti interesanti, jo atkal varētu pacelties pagaidām malā atliktais jautājums - vai citādais ir mazāk attīstītais (par mērauklu ņemot Rietumus)?

p.s. Zinu, ka daudz postulātu, bet šajā brīdī laikam citādi nevar.

(Reply) (Parent) (Thread)

es šamo nokopēju un atbildēšu vēlāk. :)
paldies III, ka atļauj mums izmantot Tavu blogu :)

(Reply) (Parent) (Thread)

Droši, no problemo :)

(Reply) (Parent)

Ar Rietumu racionālo domāšanu tiek izprastas specifiskās Rietumu domāšanas formas, jēdziena lietojums, Aristoteļa loģikas lietojums. Tu vairāk uzsvēri utilitāro aspektu.


Hmm .. vai tā būtu binārā loģika? ar Aristoteli neesmu pazīstams.

No lēmumu/spriedumu pieņemšanas metodēm man patlaban visvairāk simpatizē fuzzy logic kopā ar intuīciju, pēc nepieciešamības izmantojot jau esoša rezultāta pierādīšanu ar klasiskajām metodēm.

Strādā nesalīdzināmi ātrāk un daudz biežāk ir sekmīgi rezultāti.

Klasiskā apgalvojumu ķēdīte man liekas arhaiska un mazāk attīstītiem prātiem (re, sāku jau no Tevis piesavināties šovinistiskus izteicienus:D)


Ar domāšanas formām uzmanīgāk, viņas atšķiras diezgan būtiski, tādiem Indiešiem un Ķīniešiem, piemēram, nerunājot jau par aborigēniem un citiem šamaņiem.


Es saprotu, ka varētu mainīties pieņēmumu komplekts, bet kā mainās domāšanas formas? (izņemot tos narkotiskos gadījumus, bet varbūt arī neizņemot .. )


Bet, manuprāt(!), diezgan daudz kas liecina, ka šo valstu ekonomiskās attīstības rezultātā varētu tomēr nonākt pie savdabīgas Rietumu-Ķīnas un Rietumu-Indijas formām.


jā, jā .. nu lūdzu apraksti, kādus 2 piemērus no tām formām.

Kas ir ļoti interesanti, jo atkal varētu pacelties pagaidām malā atliktais jautājums - vai citādais ir mazāk attīstītais (par mērauklu ņemot Rietumus)?


vai progress ir uz labu?

(Reply) (Parent) (Thread)

Par loģiku: Jā, tā ir divvērtību loģika. Par Aristoteļa loģiku to sauc tāpēc, ka kopš Aristotelis fiksēja šos domāšanas likumus, tie jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu ir palikuši nemainīgi.

Par fuzzy logic: Neesmu pazīstams ar šo, bet Rietumu pasaulē prāts joprojām tiek nodalīts no intuīcijas un izjūtām. Protams, pat zinātnes filozofijā tiek atzīts, ka intuīcijai un iracionālajam ir liela nozīme izziņas procesā, bet ja tu nepaskaidrosi šo fuzzy logic tuvāk, tad man domāt, ka ar to var tikpat labi efektīvi trāpīt mērķī, cik aizšaut pilnīgi pretējā virzienā.

Par fuzzy logic vs klasisko loģiku un mazāk attīstītiem prātiem: Klasiskā loģika ir pēc savas iedabas deduktīva, kamēr fuzzy logic pēc definīcijas nevar tāda būt. Būtībā klasiskā loģika strādā tur, kur jāpārbauda jau izdomātā pareizums nevis tur, kur notiek jaunrade un rezultātu meklēšana. (Deduktīvs - no vispārīgākiem uz mazāk vispārīgiem apgalvojumiem, proti sākotnējā vispārīgākā spriedumā jau ir neeksplicēti iekļauts mazāk vispārīgais.)

Par domāšanas formām: Tās ir tiktāl piesaistītas konkrētai ģeogrāfiskai, sociālai, politiskai utt. videi, ka atrauti skatīties uz tām būtu absurds. Ķīniešiem ļoti spilgti, piemēram, atšķiras cēlonības izpratne.

Bet vēl labāks piemērs varētu būt nevis par ķīniešiem, bet gan par čukčiem. Aizbrauc psihologs pie šamiem un uzdod vienkāršu loģisku uzdevumu:

P: Alnis un zirneklis vienmēr ēd kopā. Tagad zirneklis ēd. Vai alnis ēd?
Č: Hmmm... aaaa... eeee... nezinu...
P: Klausies vēlreiz, alnis un zirneklis VIENMĒR ēd kopā, tagad zirneklis ēd. Vai alnis ēd?
Č: Hmmm... aaa.. eee...
P: Klausies vēlreiz... bla-bla-bla
Č: Jā, ēd!
P: Kāpēc?
Č: Da tādi jau tādi tie alņi ir, staigā pa mežu un visu laiku kaut ko ēd.

Domāšana nav beznosacīta un absolūta, tā ir konkrēta, piemērota, izveidojusies, attīstījusies konkrētu faktoru ietekmē.

Vai attīstība ir uz labu? Grūti pateikt, jo nav jau absolūta mērķa. Vieni gūst zināšanas, citi laimi, citi vēl kaut ko - katram savi attīstības kritēriji. Bet ne par to bija runa, bet gan par to, ka, iespējams, Ķīniešu, Indiešu un šamaņu domāšana ir nevis savdabīga un līdzvērtīga, bet gan sliktāka. Bet lai to pateiktu, jebkurā gadījumā vajadzīgi absolūti kritēriji, kuri mums nav. Tāpēc runa bija tikai par relatīviem kritērijiem - ja Ķīnieši un Indieši un vēl tur kaut kādi arābi ar laiku pievērsīsies Rietumu racionalitātei, tad arī viņi paši būs (subjektīvi) atzinuši Rietumu domāšanas relatīvo pārākumu.

p.s. Ja vēlies turpināt, pārvācamies uz tavu žurnālu. Un neņem visas šīs tēmas paralēli.

(Reply) (Parent) (Thread)

Ok, es pārnesu to uz Wiki. http://smejmoon.freezope.org/wiki/NoSmileAvailable

Vēl man ir e-pasts: smejmoon@ yahoo.com

šis žurnāla thread formāts mani kretinē ..

(Reply) (Parent)