XOOX. Cilvēks. - Post a comment

Par loģiku: Jā, tā ir divvērtību loģika. Par Aristoteļa loģiku to sauc tāpēc, ka kopš Aristotelis fiksēja šos domāšanas likumus, tie jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu ir palikuši nemainīgi.

Par fuzzy logic: Neesmu pazīstams ar šo, bet Rietumu pasaulē prāts joprojām tiek nodalīts no intuīcijas un izjūtām. Protams, pat zinātnes filozofijā tiek atzīts, ka intuīcijai un iracionālajam ir liela nozīme izziņas procesā, bet ja tu nepaskaidrosi šo fuzzy logic tuvāk, tad man domāt, ka ar to var tikpat labi efektīvi trāpīt mērķī, cik aizšaut pilnīgi pretējā virzienā.

Par fuzzy logic vs klasisko loģiku un mazāk attīstītiem prātiem: Klasiskā loģika ir pēc savas iedabas deduktīva, kamēr fuzzy logic pēc definīcijas nevar tāda būt. Būtībā klasiskā loģika strādā tur, kur jāpārbauda jau izdomātā pareizums nevis tur, kur notiek jaunrade un rezultātu meklēšana. (Deduktīvs - no vispārīgākiem uz mazāk vispārīgiem apgalvojumiem, proti sākotnējā vispārīgākā spriedumā jau ir neeksplicēti iekļauts mazāk vispārīgais.)

Par domāšanas formām: Tās ir tiktāl piesaistītas konkrētai ģeogrāfiskai, sociālai, politiskai utt. videi, ka atrauti skatīties uz tām būtu absurds. Ķīniešiem ļoti spilgti, piemēram, atšķiras cēlonības izpratne.

Bet vēl labāks piemērs varētu būt nevis par ķīniešiem, bet gan par čukčiem. Aizbrauc psihologs pie šamiem un uzdod vienkāršu loģisku uzdevumu:

P: Alnis un zirneklis vienmēr ēd kopā. Tagad zirneklis ēd. Vai alnis ēd?
Č: Hmmm... aaaa... eeee... nezinu...
P: Klausies vēlreiz, alnis un zirneklis VIENMĒR ēd kopā, tagad zirneklis ēd. Vai alnis ēd?
Č: Hmmm... aaa.. eee...
P: Klausies vēlreiz... bla-bla-bla
Č: Jā, ēd!
P: Kāpēc?
Č: Da tādi jau tādi tie alņi ir, staigā pa mežu un visu laiku kaut ko ēd.

Domāšana nav beznosacīta un absolūta, tā ir konkrēta, piemērota, izveidojusies, attīstījusies konkrētu faktoru ietekmē.

Vai attīstība ir uz labu? Grūti pateikt, jo nav jau absolūta mērķa. Vieni gūst zināšanas, citi laimi, citi vēl kaut ko - katram savi attīstības kritēriji. Bet ne par to bija runa, bet gan par to, ka, iespējams, Ķīniešu, Indiešu un šamaņu domāšana ir nevis savdabīga un līdzvērtīga, bet gan sliktāka. Bet lai to pateiktu, jebkurā gadījumā vajadzīgi absolūti kritēriji, kuri mums nav. Tāpēc runa bija tikai par relatīviem kritērijiem - ja Ķīnieši un Indieši un vēl tur kaut kādi arābi ar laiku pievērsīsies Rietumu racionalitātei, tad arī viņi paši būs (subjektīvi) atzinuši Rietumu domāšanas relatīvo pārākumu.

p.s. Ja vēlies turpināt, pārvācamies uz tavu žurnālu. Un neņem visas šīs tēmas paralēli.