XOOX. Cilvēks. - Post a comment

Ja tā konsekventi, tad uz šo jautājumu būs grūti atbildēt. Domāšana šeit parādās kā kaut kas jau dots. Protams, ja mēs runājam par vienu un to pašu domāšanu, proti Rietumu racionāli diskursīvo domāšanu. Pretējā gadījumā mēs zināmus domāšanas aizmetņus varam vērot jau pie augstāk attīstītajiem dzīvniekiem, kas spēj veikt elementāras operācijas, lai sasniegtu vēlamo.

Domājams, ka vairuma cilvēku domāšanas aprobežojās, galvenokārt, pie zināmu rituālu atkārtošanas, kas viņuprāt nes veiksmīgu rezultātu. Pieredze - ja tas ir strādājis mana vectēva un tēva laikā, un arī manā dzīvē ir nostrādājis jau 101 reizi, tad nostrādās arī 102. reizi. Nē, nu protams, tas viss nav TIK vienkārši, bet nu vairumam cilvēku tieši arī ir dotas spējas atražot sabiedrības viedokli, pamatoties uz apšaubāmām (bet konkrētas sab-bas gadījumā universālām) premisām. Pie slēdzieniem nonākt intuitīvi vai paņemt tos jau gatavā veidā, utt. Kāpēc vienmēr domāšanas vēsturē cieņā ir bijis tieši radošs cilvēks? Laikam jau tāpēc, ka viņa taciņu vēl neviens nav iemīdījis, visi pārējie ir vienīgi atkārtotāji vairāk vai mazāk banāli.

Bet ikdienas līmenī cilvēkam domāšana ir vajadzīga tikai pavisam elementāru uzdevum(iņ)u risināšanai. Gluži kā mērkaķim koks, lai notrauktu banānu, kas pārnests cilvēku pasaulē un ieguvis šķietami mazliet sarežģītākas, bet būtībā tikpat primitīvas iezīmes.

p.s. Ja ļoti, ļoti gribas strīdēties tieši par vārdiem, nevis būtību, tad sāksim no jauna un ar definīcijām.