The supercar challenge. Part 1
Šis aizņem manu galvu jau vairākus gadus. Kas padara kāru par superkāru un kādam jābūt superkāram, lai to varētu droši nosaukt par vislabāko ever. Pie reizes apskatīšu pāris kandidātus, kas pienāk tuvu "best ever" titulam.

Pirmkārt, kas ir superkārs? Ar ko tas atšķirās no parasta ikdienas auto? Būtībā ar ļoti daudz ko, taču galvenā atšķirība ir niecīgais kompromisu daudzums. Cena ir mazsvarīga, tādēļ var būvēt no dārgākajiem/vieglākajiem/izturīgākajiem pmateriāliem. Tirāžas ir niecīgas, tādēļ var būvēt ar rokām, kas savukārt nozīmē to, ka ražošanas process būtībā var būt tik sarežģīts, cik vien vēlamies. Dizainam nav jāiedvesmo vemātes, jaunās māmiņas vecuma grupā no 24-28 un vīrieši ar vidējo mēneša ienākumu no X,000 līdz XX,000, pei tam vienlaicīgi. Attiecīgi dizaina studija var izplest spārnus un ļaut vaļu fantāzijai. Inženieriem maksā nevis par to, lai atrastu kompromisu starp lētu un ekonomisku agregātu un pieņemamu daudzumu jaudas, bet gan maksā par to, lai izmetot pa logu kompromisus uzbūvētu dzinēju, balstiekārtu un transmisiju, kura nodrošinātu maksimāli uz doto brīdi iespējamo veiktspēju. Ja cena kā tāda pārstāj būt par ierobežojumu, tad pamazām var sākt rasties superkārs. Taču arī tas nav pats galvenais - katrs nākamais superkārs demonstrē jaunākos sasniegumus autoinženier-zinātnē, būtībā tas ir tech-demo, ko atsevišķi ražotāji ar lepnumu pārdod lielākās tirāžās par 1.

Lai vai kā, cena tomēr nav pilnīgi ņemama ārā no vienādojuma, jo pasaulē pastāv vairāki superkāru ražotāji - katrs no kuriem ar savu tech-mākslasdarbu mēģina pievilināt super kāru entuziastus un vienkārši bagātus pircējus bez sava noteikta viedokļa vai izpratnes. Tātad super-kāram ir jābūt kā minimums ne sliktākam kā konkurentiem un kā minimums ne 2x dārgākam :) Plus, tie pircēji, kam savs viedoklis nav un būt nevar (jo viņi pērk super kārus tādēļ, ka tiem ir daudz naudas, nevis tādēļ, ka tos apbrīno; vai arī tādēļ, ka sociālais statuss pieprasa, lai garāžā vismaz viens tāds būtu), lasa svešas domas, kuras palīdz izvēlēties. Tātad autožurnālistiem kā minimums jāsaka, ka šis konkrētais ir labs, ja ne vislabākais. Jo vislabākajam arī cena vairs nav būtiska vienādojumā.

Virsbūves dizains. Laba superkāra dizains ir vienlaikus, gan elegants, gan bezgaumīgs. Vienlaikus gan izsmalcināts, gan vulgārs. Vienlaikus gan klasiski ieturēts, gan prātā jucis. Ir tomēr arī savi kanoni un ir savas vadlīnijas. Svarīgākais, ir lai dizains neatstātu vienaldzīgu, lai tas izceltos miljonu hetčbeku un universālu jūrā lieveikala stāvlaukumā. Katram cilvēkam, kas kaut ko saprot par mašīnām jāsaprot ka šī konkrētā ir ļoti ātra un ļoti dārga, tikai paraugoties uz to. Stāvot koka ēnā, noparkota pie kāda grezna nama - superkāra ārienei jāatstāj paliekošāks iespaids nekā attiecīgajam namam. Miera stāvoklī, ar izslēgtu motoru - tam jābūt spējīgam iedvest cieņu un jābrīdina, ka labāk iet pāri ielai gar pakaļpusi, jo jeburā brīdī tas var atmosties un veikt savu <4 sekunžu lēcienu līdz simtam Km/h taisni pāri mēmajam Tev. Zems, plats, gluds un interesants. Ja superkāram ir durvis, tām jāveras atšķirīgā no VW Polo durvīm veidā. Ja superkāram ir riteņi, tiem jābūt spējīgiem neizjukt lupatās pārbraucot pāri dolomīta šķembai 300Km/h ātrumā, aizsūtot kāru un tā turīgo vadītāju pārdesmit metru lidojumā. Vienkārši virsbūve neiet cauri. Vienkārši materiāli neiet cauri. Vienkāršas formas arī. Potenciālajiem pircējiem gribēsies runāt par savu kāru, rādīt to draugiem un stāstīt par tādām lietām kā atverēm spārnos, kas palīdz dzesēt kolosālos bremžu diskus vai arī antispārnu, kas automātiski paceļās un maina savu lenķi atkarībā no braukšanas ātruma. Iespējams pat, ka īpašnieks pieskarsies tādām tēmām, kā ražotāja dizaina tradīcijas un vēsture vai, piemēram, izplūdes sistēmas uzgaļu novietojuma izvēlei. Un draugiem jābūt atvērtām mutēm, brīdī, kad durvis ar nelielu dobju klikšķi, nevis vienkārši atverās 45 grādu lenķī, bet izbīdās par 10cm ārā no virsbūves un strauji paceļās uz augšu. Un jo vairāk šādu sīkumu, par kuriem stāstīt un kurus rādīt - jo labāk! Arī krāsai jābūt tādai, kas izceļ interesantās detaļas un iespaidīgās formas, nevis cenšas tās nomaskēt. Pretīgi košas krāsas arī nevajag, visam tomēr jābūt līdzsvarā.