I don't want just anyone to hold..

tie 3 vārdi.. es redzēju kā tu tos bez skaņas teici man (angliski pie tam), bet es novērsos un skatoties Rīgas apmākušajās debesīs domāju par to, ka tu tūliņ brauksi mājup.
Es vienmēr esmu gribēju, lai šie vārdi pasakās paši no sevis, nepiespiesti, bez pienākuma vai tāpēc, ka vajag, tā vienkārši. Var būt es pašlaik tos aizturu, varbūt arī nē. Nezinu.
Es redzu un jūtu, kā tu jūties, tādas pavisam brīnišķīgas sajūtas. Tā vien liekas, ka es skatos no malas. Bet es negribu no malas, es gribu iekšā, pa vidu! Līdz ausīm, pamatīgi un pavisam!
Tā pat kā tu teici, ka mani neizkonkurēs.. bet es par to tik droša neesmu. Tā pat arī tā pretīgā sajūta, kuras dēļ, esmu spējīga sevi tik tālu novest. Bet tu saki, ka par to nevajag runāt. Un aiziet aplinkiem, saprotam jau par ko otrs runā, bet tieši acīs nesaka..
Kam es to rakstu? laikam jau pa daļai sev, pa daļai tev.