Izbraucām ar kuģīti "Liepāja". Rīgas panorāma nav nekāda skaistā, ja godīgi. Visai industriāls ir skats, kas paveras posmā no Vanšu tilta līdz jūras vārtiem, ko nevarētu teikt par klasisko ainiņu, kas baudāma posmā Akmens tilts - Vanšu tilts.
Pārrunās secās interesanti. Uzreiz jāsaka, ka piedāvātais atalgojums mani neapmierina, taču māte apgalvo, ka tā būtu nenovērtējama pieredze. Saprotu, ka viņa sapņo par to, ka arī es varētu savu dzīvi vismaz uz laiku saistīt ar jomu, kurā viņa darbojas, turklāt tas būtu nesalīdzināmi vieglāk par sišanos pašas spēkiem, taču neesmu pārliecināta, vai šī iemītā taciņa domāta man. Bet gan laiks rādīs. Būtiskākais šobrīd ir atrast darbu, jo baudām vajadzīga nauda.
Vēl pieminēšanas vērts tas, ka beidzot, beidzot man uznākusi iedvesma lasīt. Gaidīju kopš brīža, kad piebeidzu "Noziegumu un sodu" un beidzot ir - Kants mani jau gaida gultā.