taados pavisam agros un klusos riitos kaa shodien, kad esmu tramvaja pieturaa jau pirms septinjiem, kad veel apkaart nepiikst mobilaa telefona zvani, kad franchu kafejniicaa veel tikai vakardienas kruasaani un sargtantinja, mani ieraugot, izbriinaa nosmaida vien, manii pazuud visi ieksheejie konflikti, visas bailes un nedroshiiba. ir tikai viena konkreeta veelme - ieliist atpakalj gultaa un ieritinaaties vinja rokaas. punkts.