kokuaita ([info]kokuaita) rakstīja,
@ 2009-04-02 00:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
mans klusais prieks tagad ir par kailseeklju pirkstinjiem uz istabas gludinaamaa deelja. Te ir nikna, speeciiga melnaa priede (pinus nigra), zars kaa briezhu ragi. Te ir izspuurusi sibiirijas ciedru priede (pinus sibirica), skujas zaljas, zaljas, bet nekjemmeetas. Vismaigaakaa ir veimuta priede (pinus strobus) ar miikstaam, draudziigaam skujaam, koks izskataas kaa, nez, meitene kaazu kleitaa, un chiekuri vinjai gari un ieliekushies, taa ir mana priede-mistika, lai gan arii citas man pa savam ir iipashas. Bet pirmaas skujas (vaari vai teeju, cik smarzhiigas) un chiekurus-prusakus es atstiepu no duglaazijas (pseudotsuga menziesii). Pirmdien pat pirtii dendrofiiliski peeraamies ar duglaaziju :) un iemigt nevareejaam. Vissmiekliigaakaa no egliiteem ir serbijas egle (picea omorika), vinjai taadi siiki, siiki chiekurinji. Man gan laikam nekaa no vinjas nav, bet salasiijos graamataas gan un, kad bot.daarzaa saliks nosaukumus, ieshu mekleet. Serbijas egle dabaa sastopama tikai Drinas upes vidustecee, staavaas, kaljkjainaas kalnu ziemelju nogaazees, un ir paleogeena, t.i., pirmsleduslaikmeta relikts. Vot vinjas deelj braukt uz Serbiju!! Bet sajaucu ar vinju saakotneeji kanaadas egli (picea glauca). Kad siikais chiekurs siltumaa atveeraas, piepildiijaas vaardi no burvju graamatas: "noapaljotas zviinjas ar taisnu malu". Skujas pacietas, un es teiktu, ka aug krustaam ar peernajaam. Ta naakamaa briinumegle ir asaa egle (picea pungens), kurai skujas dzinumaa uz augshu kaa durstiigs ezis, un chiekurs chaugans, un chiekuru taapeec apsaukaa par machauku un plaukstas trenazhieri. Es ar', kad atstiepu maajaas, saspaidiiju, un tur vabolis izkrita aaraa un apgaazaas augshpeedus, aiz paarsteiguma iemetu hiacintes podaa, lai gan man nav ne jausmas, kas tas taads bija un kaa vinjsh dziivo. Veel man ir vienkraasas baltegles (abies concolor) skuju zarinjsh, es saskatiiju un sapratu tikai to, ar ko b.egles atshkjiras no nebaltegleem, taas man veel buus jaaiet luureet. Balzaama baltegli (abies balsamea) var atpaziit peec daudzdaudziem svekju puusliishiem uz stumbra - aiz peleekas aadinjas tur taadi viltiigi shkjidruminji zhvankstaas. Man ir arii mazs iives zarinjsh maajaa, mees nechuchuchu, mums taapat labi. Un tagad parastaas egles chiekurs shkjiet ceels. Un sibiirijas lapegles (larix sibirica) siikie knaukji akuraat taadi, ka daavinaat labiem draugiem (peec indiaanju parauga - atstaat tur, kur tu naaksi un atradiisi). Hihihi


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]stirna
2009-04-03 09:42 (saite)
kas tā par skujkoku sugu, kas aug pie biofaķa- kanāla malā uz anatomikuma virzienu- tur starp tiem smukajiem kokiem ir ķīniešu pavilions. Tieši šonedēļ Kri mani tur aizveda tāpat vien paskatīties uz dabu un tur bija zemē čiekuriņi (lielākā daļa apgrauzti), vienu paņēmu un mājās tas atvērās un izbirdināja sēklas.
Zini tos kokus?
un he he, es gribētu iestādīt laukos ciedru priedes, kur lai dabon stādus???

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kokuaita
2009-04-03 11:29 (saite)
hmm, ta man jāiet jāpaskatās :) šodien iešu pēc darba skatīties :D
a par ciedru priedes stādu man nez kāpēc ir atmiņā, ka Arnim ir un viņš grib kādam uzdāvināt :D es teicu, ka man nav kur stādīt, tāpēc neņēmu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kokuaita
2009-04-03 11:47 (saite)
arns saka, ka Tu vari dabūt no viņa 1 stādiņu :)
man ir vēl viens draugs, kas viskko audzē, man šķiet, arī viņš man piedāvāja ciedru priedes, es pajautāšu!! cik Tu gribi kopā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kokuaita
2009-04-03 19:49 (saite)
Dzi, taas i melnaas priedes! Pinus nigra! Vinjas izskataas taadas laika un laiku ruudiitas, vai ne :) atpaziit var ja ne peec tumshuma un skarbuma, ta peec garajaam un cietajaam skujaam, kas pie zara pa 2 kopaa! (ciedru priedeem arii garas skujas, bet pa 5 kopaa). Un m.pr. skujas, ja paberzee ar 2 pirkstiem pa vertikaalo asi, ar taadiem kaa zaagjzobinjiem - kjeras! Chiekuri tur kokaa gatavojas 3!gadus un seeklas izbirdina pavasarii (varbuut tas izskaidro izspuurumu, nez). Un taa ir D un Viduseiropas kalnu suga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]stirna
2009-04-03 20:41 (saite)
:D mēr ar Kri tās savā starpā dēvējām par japānas priedēm (Pinus japonica sanāk latīniski, pašizdomāts, protams)
A kā izskatās Pinus japonica?
cik es gribu stādus? no cik stādiem sanāk maza birzīte? maza maza? nu kādus 5us. un kādā vietā labāk, lai stāda? iepriekš augsni uzlabot?
un es paņemšu VISU dodiet tik šurp!
labais!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]stirna
2009-04-03 20:48 (saite)
ak ja, un ja kāds man grib kādu stādu dāvināt, lūdzu, neatstājiet tos mežā slepenā vietā pēc indiāņu parauga! Es diez kā neatradīšu mazu sevdomātu skujkoka stādiņu kaut kur 20km pārgājiena joslā mežā :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kokuaita
2009-04-03 21:58 (saite)
Haha, iedomaajies - peec n-desmit gadiem kaads pasaka - eu, Tu taa arii negribeeji taas sekvojas daarzaa paarstaadiit? :D :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kokuaita
2009-04-03 21:59 (saite)
Bet vispaar tas liecina par neveeriigu apkaartnes izjushanu :PP

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kokuaita
2009-04-03 22:11 (saite)
pinus densiflora var. densiflora = pinus japonica = japanese umbrella pine :D A par paareejo man jaapalasa graamataas :) riit par visu papljaapaasim!!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kokuaita
2009-04-07 23:06 (saite)
Pinus cembra – Eiropas ciedru priede, augstums 16m, platums 4m, skujas zaļas, pušķos pa pieci, 5-12cm garas. Čiekuri ovāli 6-8cm gari ienākas un nokrīt septembrī. Labāk aug kaļķainās augsnēs, bet var augt arī vāji skābās augsnēs, lēnaudzīga.

----

Ziemas vakaros A. Mauriņš var lēnītēm lobīt un ēst arī savā dārzā izaudzētus ciedru riekstus. Lielajiem kokiem Sibīrijas (Pinus sibirica) un Eiropā, īpaši Alpu kalnos augošajam ciedram (Pinus cembra) dārzā nebūtu vietas, bet aptuveni pusotru metru augstā klājeniskā ciedrupriede (Pinus pumila), kas savvaļā aug Austrumāzijā, te iederas ļoti labi. Tos, kuri nepacietībā jau paņēmuši telefona klausuli, lai apzvanītu stādaudzētavas, gan jābrīdina, ka skuju koki aug lēni un ātrāk kā pēc trīsdesmit gadiem klājeniskajai priedei riekstus nesagaidīsiet. Un arī tad čiekuru skaits nebūs liels katru gadu. Ne jau par velti veikalā, lai nopirktu sauju ciedru riekstu, ir jāpatukšo maciņš.

Klājeniskajai ciedru priedei piemīt kāda īpatnība – tiklīdz temperatūra noslīd mīnusos, kociņš pieliecas tuvāk zemei, jo bargajā klimatā, kur termometra stabiņš rāda arī 60 grādus zem nulles, priedi apklāj sniegs, tādējādi pasargājot augu.

Stādu audzētāju biedrības vadītājs Guntis Vītoliņš atzīst, ka par nopietnu ciedru riekstu ieguvi nav ko domāt, jo Pinus cembra pie mums slimo ar galotņu vēzi, tāpēc koka dzīves ilgums reti pārsniedz 30 – 35 gadus. Taču apstādījumos šī 6 – 7 metrus augstā priede ar sudrabaini zaļajām skujām izskatās pievilcīga un jau pēc 15 – 20 gadiem kociņam būs arī čiekuri.

http://www.apollo.lv/portal/life/1816/articles/83062

---

Cultivation details

Thrives in a light well-drained sandy or gravelly loam[1]. Dislikes poorly drained moorland soils[1]. Established plants tolerate drought[200]. Succeeds in most situations, flourishing on N. facing slopes and in moist heavy clay soils[81]. Grows best in the cooler wetter areas of Britain[11, 81]. A very hardy plant tolerating temperatures down to about -30°c[160]. The edible seeds are collected in large numbers in Siberia and are often exported[142]. (This report probably refers to the sub-species P. cembra sibirica.) This species does not appear to be long lived or to produce its cones freely in S. Britain[11]. It does not produce cones until it is 30 years old[200]. The cones take three years to ripen and then fall from the tree with the seeds still inside[120]. The seed is often eaten by squirrels etc before it can fall to the ground. The cones do not open, seed is extracted by breaking up the soft scales of the cone[200]. Plants are strongly outbreeding, self-fertilized seed usually grows poorly[200]. They hybridize freely with other members of this genus[200]. Slow growing in cultivation[81, 120], plants usually make less than 30 cm increase in height per year even when young[185]. Leaf secretions inhibit the germination of seeds, thereby inhibiting the growth of other plants below the tree[18]. Plants in this genus are notably susceptible to honey fungus[200].

(un vēl no http://www.pfaf.org/database/plants.php?Pinus+cembra )

----

apskatīties, kā izskatās atsevišķi koki un birzītes, vajag braukt skatīties uz salaspili...

bet vispār man pietrūkst praktiskās ņemšanās ar stādīšanu/kopšanu, jo copypaste no google jau māk katrs
tagad sākas stādu tirgi!! jābrauc jājautā!! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?