Tā kā tepat blakus ir kino pa lēto, es noskatījos vēlreiz Doktora Parnasu iedomu pasauli un nenožēloju. Man joprojām ļoti patika kā vizuāli, tā intelektuāli, ja tā drīkst teikt, tas ir, sižets nav nemaz tik murgains, kā varētu likties. Patika nekritiski un bērnišķīgi jūsmīgi, gandrīz kā Harijs Poters. Un es pat apraudājos otru reizi gandrīz tai pašā vietā, neteikšu, kurā.
Un mani valdzināja, ka, ja sākotnēji izvēle bija salīdzinoši skaidra starp labo un ļauno - nu tur vienas nakts sakars pret nemirstību ļaužu sirdīs, tad pēc tam vairs pat nevarēja zināt, kurš izrādīsies velns. Tāda spēle. Un vēl, kā cilvēks sapinas savos iemeslos. Turklāt velns nemaz negrib sev pienākošos upuri. Negrib vinnēt, tikai kacināt.