rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
atkal nāk virsū panikas lēkmes.
out of the blue, sāk klopēt motors. un iekšējā sajūta,ka nupat nupat būs kautkas slikti.

iespējams,ka tas ir saistīts ar to,ka itkā jau viss ir too good to be true.
iespējams,ka mans vidējais aritmētiskais vīna patēriņš dod pa sirdi.
iespējams,ka ikdienas celšanās uz darbu,kas riebjas, bet no kura nevar paņemt ilgāku atpūtu un apziņa,ka jebkuru dienu var būt nok-nok-nok durvīs ar tekstu - mēs no vid!
iespējams,ka tablešu blakusparādība mēģinot ārstēt kautko pavisam citā tēmā.
iespējams,ka es pavisam banāli - pārāk daudz domāju. ko man ir pārmetuši jau gadu desmitiem.

howsoever.
šodien treniņā. bet šodien treniņā man atkrita pašai žoklis un gribējās lēkāt un spiegt "in_your_face".

bet, pieauguši cilvēki tā nedara.

vispār jau es sev atļauju krietni ļoti šausmīgi daudz vairāk nekā esmu audzināta,kā pienākas.
bet.
bet varbūt tomēr man iekšā sēž tāds kautkas,ko es šākātā pārāk apspiežu?
  • Visbiežāk jau cēloņi visam kam tādam ir apspiestas negatīvas emocijas, to skaitā riebums pret darāmo darbu, tas tā no manas pieredzes.
    • zini, no vienas puses es ļoti ceru,ka tas ir tas.
      ka tas ir TIKAI tas.

      jo skaidrs,ka ir jāsaņemas un kaut kas jāmaina.
      jo ar katru dienu paliek arvien grūtāk būt pieklājīgai pret stulbumu otrā klausules galā.
  • gan jau čuķ čuķ no visa kā. bet reizēm ir pavisam grūti saprast, ko tā dumjā veģ. nervu sistēma atkal ir savilkusi kopā un par ko tieši sabuntojusies..
  • kas tajā treniņā? ja tas ir tas pats, kur brbl ievelk ļaužus, mani māc ziņkārība. kādu brīdi gāju, gāju...
Powered by Sviesta Ciba