|
[24. Mar 2009|16:50] |
nja. eju pie bārddziņa. |
|
|
Comments: |
From: | |
Date: | 24. Marts 2009 - 18:07 |
---|
| | | (Link) |
|
...vai uz Sibīriju?
nē, cīruļnieks tas nav, īsts barbiere.
From: | |
Date: | 24. Marts 2009 - 19:19 |
---|
| | | (Link) |
|
ā, nu tad atkal jāsaka, ka priecājos, ka neesi ticis pie svīnija toda :))))
nē, uz salārijas ielu. blakus labajam sardu restorānam.
:) bàrdzinji shkiet kaut kas loti cienîgs, tachu arî aizraujoshs (cik nu sanàcis pa skatlogu blakusielà novérot vienîgo 'îsteno' bàrdzini savà ciemà). Tàds gandrîz vai artefakts no citiem laikiem.
man reiz pirms četriem gadiem iznāca tik ērmots piedzīvojums pie viena parruchieres, ka kopš tiem lakiem eju tikai pie barbierēm. tas gan starplaikos ir bijis gana asiņains sarīkojums. un patiesi, matu sīkdaļas tagad grauž aiz krāga akurāt kā bērnībā. rīgā, lietojot visādus tur jaunmodīgus kakla nosaitēšanas piederumus, šis efekts ir iznīdēts. un nupat man arī pieleca, ka visādi fencīgi džīn-sportčīb-jaunieši pie bārddziņiem neiet, viņi dodas pie coiffeuriem un tiem pašiem parruchierēm. pie gianmarco tusējas onkas, pa retam viņu pašu atvesti knēveļi, kā arī citu paaudžu kungi, klasikas cienītāji - tas pilnībā atspoguļojas arī viņu ģērbšanās stilā un vispārējajā instrumentārijā. es šo plejādi papildinu 'signore straniero' statusā.
Tamdél jau man patîk bàrdzinji - apcirpties griboshà publika ir ilgu un cieshu vérojumu vérta.
Pastàsti, pastàsti par to piedzîvojumu pie parruchieres :)
| |