|
24. Mar 2009|18:57 |
man reiz pirms četriem gadiem iznāca tik ērmots piedzīvojums pie viena parruchieres, ka kopš tiem lakiem eju tikai pie barbierēm. tas gan starplaikos ir bijis gana asiņains sarīkojums.
un patiesi, matu sīkdaļas tagad grauž aiz krāga akurāt kā bērnībā.
rīgā, lietojot visādus tur jaunmodīgus kakla nosaitēšanas piederumus, šis efekts ir iznīdēts.
un nupat man arī pieleca, ka visādi fencīgi džīn-sportčīb-jaunieši pie bārddziņiem neiet, viņi dodas pie coiffeuriem un tiem pašiem parruchierēm. pie gianmarco tusējas onkas, pa retam viņu pašu atvesti knēveļi, kā arī citu paaudžu kungi, klasikas cienītāji - tas pilnībā atspoguļojas arī viņu ģērbšanās stilā un vispārējajā instrumentārijā. es šo plejādi papildinu 'signore straniero' statusā. |
|