MĪĻĀKĀ DZIESMA
Ja man būtu lieka štuka,
Tad es zinātu, kur to likt.
Ja man būtu lieka štuka,
Tad es zinātu, kur to likt.

Laiks - man zelta vērtē,
Ja ir tad tērē.
Sviestu biezāk smērē draugs.

Jo dzīvē,
Kā senā teicienā,
Ko taupa taupītājs - to paņem raksturs vājš.

Bet, ja notiktu reiz tā,
Ka dienā saulainā.
Manā ādas maciņā nāktu laime gaidītā.
Tad jūs saskatītu reiz, kas labā cilvēkā sēž.

Ja man būtu lieka štuka,
Tad es zinātu, kur to likt.
Ja man būtu lieka štuka,
Tad es zinātu, kur to likt.

Draugs - es neprasu nekā.
Nav laime veikalā.
Un tomēr mazliet sāp.
Tāpēc, ka varbūt,
Nemāku es krāt,
Un baidos citus krāpt.
Vai štuka var ko glābt?

Bet, ja notiktu reiz tā,
Ka dienā saulainā.
Manā ādas maciņā nāktu laime gaidītā.
Tad jūs saskatītu reiz, kas labā cilvēkā sēž.

Ja man būtu lieka štuka,
Tad es zinātu, kur to likt.
Ja man būtu lieka štuka,
Tad es zinātu, kur to likt.