šodien ar savu "mīļo" brālīti bijām aizbraukuši uz laukiem, vakarā atpakaļ. kāpjam ārā no mazā busiņa un starp mums izvērsās visnotaļ patīkams dialogs:
brālis (pātmetumu pilnā izteiksmē): kāpēc tu nesēdies priekšā [domāts blakus šoferim]? zin cik tur aizmugurē karsts?!?!?!?
es: nu bet tu taču varēji tur sēsties, es taču tev netraucēju!
tas tur pauda savu raksturīgo "mhm", kas apzīmē to, ka man protams nav taisnība un kas es esmu pasaulē lielākais riebeklis un duraks vienlaikus, un, ka es protams neko nesaprotu.
es ar dziļām dusmām un nolūku "iedzelt" (tas "mhm" ir viena no retajām lietām, kas mani var izvest un pie tam ļoti ātri): kāpēc vienmēr kādam ir jābūt tev par aukli, kāpēc tu pats nekad neuzņemies iniciatīvu?
lielais gudrītis caur zobiem: ej dirst, pidaras!!!
es, zilimelns no dusmām: varbūt autiņus tev vēl nomainīt?
viņš nu jau nokliedz pa visu autoostu: EJ DIRST LOHS!!!!

vēl jāpiemin, ka es apsēdos mazā busiņa priekšpusē, un man nebūt nebija karsti, bet tas ne sevišķi apdāvinātais jau kuro reizi apsēžas pašā aizmugurē.

un tagad pasakiet, lūdzu, kurš no mums ir tas muļķis?