Brīžiem šķiet, ka nenotiek nekas, brīžiem atkal viss skrien tik ātri, pēkšņi un lielās masās, ka liekas, pār mani pārbraucis ceļa rullis. Pati esmu palikusi uz asfalta kā izrullēts ‘čikens’. Darba meklējumi līdzinās ilgtermiņa investīcijām, izvērstā propoganda sāk atmaksāties pēc apmēram mēneša un tagad es vairs nezinu, uz kuru interviju doties, kuru ignorēt. Gandrīz katru dienu. Jāsāk no paša sākuma, jāsāk ar to, ka jāsaprot, ko es īsti gribu darīt. Sasmējos par draudzenes 25-gadnieces krīzi, kura līdz ar jubileju nolēmusi kardināli mainīt dzīvi visās jomās. A ko es pati? Krīze drīzāk ir man, jo pašlaik izvēlos starp maketēšanas darbiem un mauku mājas uzraudzību.