Tā kā esmu vēl uz slimības lapas un esmu pagarinātajā nogalē, stāvēju šodien virtuvē un domāju, kas sasodīt ir noticies. Vasaras brīvlaika laikā, viss pagalms čumēja un mudžēja no bērniem. tagad. tagad visur saaugusi zāle un no bērniem ne miņas. kur jūs esiet? vai tiešām demogrāfiskā situācija valstī ir tik sūdīga vai ps un xbox un datori tiešām ir pārņemuši bērnu prātu varu?!
bet tālāk tad analīze:
sāksim ar kodolu
Zilais kvadrāts - nosaukums vien nodod, kas tur tika darīts, protams, tika spēlēti kvadrāti, iklīdz savācās pietiekams cilvēku skaits, tātad 4, bet bieži vien bija 8 spēlētāji + vēl atbalstītāji un nomaiņas un netrūka jautrības.
dzeltenais aplis blakus kvadrātam - tur pārsvarā tika spēlēti nazīši, ja pagalmā bija 2 vai 3 bērni, vai ja nebija bumbas ar ko spēlēt kvadrātus. spļe kas prasīja meistarību un veiklību un māku nostāvēt uz vienas kājas vai pat pirkstgaliem. tika izmantoti parasti padomju galda naži, ik pa retai reizei, kādam bija savs nazis līdzi, kas protams bija tik kruta.
baltais taisnstūris - lai gan pionieros nebiju, tur tika spēlēts pienoru bols dažreiz pat notika sacensības starp pagalmiem
zilais aplis - smilšukaste - u šī tač bija pardīze sīčiem - varēja tasīt tuneļus, pilis, ārdīties ar masīnām un mēģināt atrast ķieģeļu sienas pamatus. - 1x tas pat izdevās. bija protams arī kautiņi un saķeršanās, bet pārsvarā hipijiski laba noskaņa.
zaļās svītras uz kvadrātu laukuma. - tāllēkšana no šūpolēm. bija 4 funkcionālas šūpoles, protams dažas naktis tās bija saplēstas, tām bija izsisti dibeni un bija jāsēž uz dzelzs konsrukcijas, bet tas bija pilnīgi vienalga. labs iešūpojiens, tāls leciens un tā pa kārtai. visinteresantāk kļuva slapjā laikā, kad zem šūpolēm izveidojās milzīgas peļķes, kurās dažreiz gan nācās arī iekrist iekšā.
sarkanais rimbulis kokā - vislabākais veids kā nokļūt uz žāvētavas jumta + varēja atdalīties no mazajiem bērniem vai uzlīst pakaļ pazaudētām bumbām. - vistrakākais bija gan Fantomas (vīrietis tā ap 50 bez matiem un vienmēr ar bereti galvā, kurš neļāva rāpties kokos, jo mēs tos bojājot. R.I.P.)
zaļā mājiņa - tur notika haluciogēnās spēles, nē nē sēnītes tad vēl needām, bet fantāzija bija ūber, sapņojām par nākotni, ģimenēm un o ka dzīvos kopā un tā tālāk. mums pat nebija meitenes, šos pēli spēlēja džeki :D tas pats notika pa labi esošajā ābelē - tur gan parasti bija pilns komplekts 2 meitenes 2 zēni - tātad tēvs māte meita dēls. nu ideālas ģimenes vērtības.
rozā apvilktā žāvētava jeb sudden death - uz parastajiem striķiem neviens nekarājās, bet uz dzlzs gan - tikai tad kad palikām vecāki tie striķi atkabinājās un bija jauks kritiens uz betona grīdas - man gadījās reizes divas - tad gan kādu pusstundu bija miers jo tik viegli atgūties nebija no tā trieciena.
baltais apvilktais logs - nē, tur nedzīvoja mans draugs, viens krievu puika gan - vienreiz sapsihojās un meta ar nazi man, trāpīja gan tikai ar spalu un aizgāja bimbādams mājā. tagad baigais kriminālais bariga.
sarkanā īsā bulta - kad jau biju paaudzies tur bija karuselis - tas maita vienreiz iegriezās tik ātri, ka nevarējām apstāties, griezāmies minūtes 5 bļaudami pilnā sparā, kļuva jau slikti - labi ka kkādi džeki apstādināja un smējās pilnā sparā - mēs tikmēr tur streipuļojām kur nu kurais. bet bulta pārsvarā norāda uz 2 pagalmu, tur ar bieži gadījās nonākt it sevišķi kad mamma nebija māmājā, jo tas pagalms bija daļēji aizliegts, jo tur nevarēja redzēt un kontrolē, kas tiek darīts.
dzeltenā bulta - ceļš uz upi un uz mammas darbu :)
baltā bulta - ceļš uz tautas bumbas laukumu - mašīnas caur pagalmu bieži nebraukāja un spēlē iesaistījās viss pagalms. atceros vienreiz biju kpteinis un visa komanda bija izsista laukā un man vajadzēja kā pēdējam iet laukumā. spēlējām sparīgi es turējos un situ ārā pretiniekus, bet pie viena lēciena visas bikses izārdījās pa vīli starp kājām, bet spēli pabeidzu ar spīdošām apenēm un spīdošiem rezultātiem :) pēc tam gan mamma iesauca mājā
sarknā bulta - ceļš uz pliko mājas sienu - tika spēlētas kaziņas, mīnusi, dažreiz trāpīts kādam logam. turpat blakus arī vecais ozols un elektrības kastes - rudenī tas tapa par zīļu kara laukumu. nu ideāli.
melnā bula tāds nobeigums - jāiet mājās!

tā lūk, un aks tagad notiekas? - PLIKS NEKAS tantuki steberē gar soliņiem, nepilngadīgie skuķi sēž uz beņķiem un aptaukojas.
trūkst šī ģenerācija.
paskat tik kāds kauns:

un neviena datorspēle šo simulēt nemāk.