Un vispār man riebjas tas, ka es parasti pinkšķu nevis tad, kad man ir skumji vai slikti, bet tad, kad jūtos bezpalīdzīga un nespēju mainīt situāciju.
Labi, pohuj, jāķeras pie radikāliem līdzekļiem - jāmācās pie galda, jāuztaisa kafija un jāatver logs. Es negribu, lai mans "tuvu asarām" pārvēršas par asarām.