aizmigt bezspēja
Sāksim ar vakardienu. Pirms izbraukšanas nebija, ko teikt. Tā arī tapa lēmums iztikt bez muļķībām. Toties šodien varēs atdarīt.
Vienīgi esmu tā mazliet apdullusi/apjukusi vai citiem vārdiem sakot - gandrīz nemaz neesmu gulējusi. Tā diezgan dīvaini, pirmo reiz tā ir, ka aizejot gulēt nevaru aizmigt. Pavisam. Varbūt uz kādu brīdi iesnaudos laikā no 4 līdz pussešiem. Pabriesmīgi. Svaidies pa gultu, grozies kā gribi, un nekā.. Vainot arī nav ko. It kā jau ciemos, bet pirms tam problēmas nav bijušas. Nez. Lai gan tās bija kādas 4 vai 5 h, kad nevar aizmigt, tas ir sasodīti ilgs laiks. Manā galvā tas sasaucas ar māsas pielipināto mangu sēriju, kur viens tēls nevarēja gulēt (es šo neesmu jau stāstījusi? m?), un viņam kā vēl diezgan jaunam bērnam tās naktis bija baisas. Garas un nenormāli vientuļas. Pat vērojot kā citi guļ tu esi pavisam viens. (plus izlaistas pārdomas par attiecīgo tēmu no manas puses). Bet tā vieta stāstā arī ir, ko es vislabāk no visa atceros. Un tagad pa dienu nolēmu stundiņu pačučēt, jo galva sāka slēgties ārā. Ieslēdzu radio un uzliku modinātāju, lai nenoguļu līdz vakaram (un neturpinu guļamshēmas čakarēšanu). Rezultāts - nevisai. Pat kārtīgi neiesnaudos. Tikai nelielas atslēgšanās epizodes, ko varēja piefiksēt tādēļ, ka skanošo dziesmu teksti ik pa brīdim negāja kopā, tāda kā diezgan bremzēta raustīšanās. Njā.. nu šovakar redzēs kā būs.

Otra aprunājamā tēma ir par vēlmēm. Nodarbojoties ar ķīniešu jaunā gada tradīcijām nācās domāt par gribēšanu un sasniegšanu. Ir jau vairākas diez gan vispārīgas vēlmes. Bet neizpaliek 'kaut kas trūkst' pēc_sajūta, ka nav pabeigts. Tā nu stāvu pret to savu lielo stabu, pret kuru ierasti atduros iesaistoties šādās aktivitātēs.

Nāksies padomāt par visu rīt. Jo šodien galvā gandrīz nekas neiet kopā :/.

Bet dienas dziesma gan ir skaista un pat uzmundrinoša :P