benzīntankā uzskrēju saviem bērnības draugiem. acis skumjas un glāžainas, bet smaids priecīgs. es tikko no kapiem, pie brāļa biju, kur tu? arī. mēs apmainamies rokādē es uzpildu savu mazo zaļo metāla kanniņu, ar kuru bērnībā viņam draudēju iedot pa galvu. zāle kļūst aizvien garāka un tās netrūkst. melnais neatšķiru šķirni auto iekaucas un dunošas mūzikas pavadībā pamet mūs zem indīgā šīfera jumta. visu šo laiku no jumtapakšas mūs vērojis 30 gadus vecs zvirbulis. arī tikko no kapiem. kāda sagadīšanās, viņš domā a a aaaaa