Kur jautrība, tur es:
Atcerējos kādu īpaši uzjautrinošu gadījumu uzturoties Somu zemē. Es jau bez šaubām iemantoju smieklu lēkmi, kura parasti izpaužas ar asarām un vāļāšanos pa zemi. Bijām paņēmuši no Latvijas līdzi kārtīgu karbonādes gabalu, bet izrādījās, ka mājiņā iztrūkst tāda lieta kā gaļas āmurs. Un brīdī, kad radās visnotaļ nopietns priekšlikums - dauzīt gaļu ar akmeni, es jau vairs nevaldīju pār sevi :D Tas viss turpinājās arī ar citām idejām, piemēram, klapēt ar golfa nūju (ņemot vērā, ka mums golfa laukums blakus), aizdoties un nolikt gaļu zirgam pie kājām, satracinot pašu kumeļu, pārbraukt gaļai pāri ar mašīnu un visbeidzot, ja jau reiz mēs uz ralliju atbraucām, tad nolikt gaļu uz trases - vēl efektīgāk kā vienkārši pārbraukt ar mašīnu ir pārbraukt ar wrc mašīnu (tikai tad pastāv arī iespēja, ka no gaļas nekas daudz pāri nepaliks). Varētu izdot grāmatu ar šāda veida padomiem - Kā sagatavot gaļu karbonādēm. Tas būtu kaut kas līdzīgs, kā grāmata, kuru iegādājos laikā, kad dzīvoju Londonā - The book of bunny suicides. Ļoti skaista ilustrēta grāmata ar daudz un dažādiem zaķīšu pašnāvības variantiem. :)