es vairs nespēju sajust kad esmu piedzērusies un kad ne
varu izdzert mēreni daudz šņabja un neko nejust
neko
un iet lejā arī diazgan labi

tieši šobrīd vispār neko negribas
esmu sevi izstaipījusi
emocionāli
ir jau prieks spējā pielāgoties visam un visiem
un gūt no visa kas notiek kkādu baudu

bet es taču gribēju sarauties
mobilizēt spēkus

pagaidām gan spēka avots nav vēl atrasts
tāds fundamentāls
vai arī es to vnk neprotu izmantot

pārtieku no carpe diem
bet tas ir apnicīgi
nu vismaz man
prasās kko

apsūnojušu
dziļu
eksistenciāli drūmu
pēc opija smaržojošu
apputējušu
aiz zirnekļu tīkliem dusošu

mjā
iedodiet man kko labu palasīt
:3


ā
un iespējams cēlonis tam visam ir mana skaidrība
relatīvā
jau vairāk kā 2 ned

visas cerības uz emīlu
bet viņam ir jāturās un jāsargā mazie ar visu savu sirdsapziņu

visas manas domas ir duālas
un es pat necenšos tās vērtēt
tas laikam ir dzīvnieciski
nu ja