negaidīta dzīvesprieka atgriešanās
Kaut kā pēdējā laikā esmu ļāvusi mācībām nospiest visu, kas mani interesē, visu to uguni, kas manī ir. Visa enerģija atņemta. Ir jau pēdējo mēnesi vispār tā, ka ir rutīna - mācības, mācības un ne mirkļa piesēst. un mācībām pa vidu mīiļotais vīrietis.
Biju aizmirsusi pavisam savu kādreizējo vientuļo laika pavadīšanu. Un šovakar, pēkšņi ir pagadījies samērā brīvs vakars. un es esmu viena mājās. Esmu ieslēgusi mūziku savā istabā [ko starpcitu tik tik sen nebiju darījusi]. Kādreiz es tā mēdzu pavadīt gandrīz katru vakaru pēc skolas - vnk klausoties mūziku un baudot to. un pa vidam vēl pafočējot kkādas dumas bildes. Un šovakar es pēkšni sapratu, cik ļoti man tas tomēr bija pietrūcis. es tiešām sajutos nupat vnk pacilāta. Visa tā mūzika man vēl papildus atgādina visu to tusēšanas laiku, akd ar olgu gājām cauriem vakariem kkur tusēt, koncertiem. itkā tie koncerti mani vairāk tik ļoti nepiesaista. Bet man pēkšņi uznāca tāds pacilājums, ka sagribējās vnk paņemt olgu aiz rokas un kā agrāk doties kkur.
Bāc kā man vajadzēja šitādu vakaru sev!!! jau sen! Man vnk ir vajadzīgi vakari savā nodabā, ar 'mūziku, fotoaparātu, pat ar to sasodīto vientulības sajūtu. kkas man tajā visā tik ļoti patīk un ir vajadzīgs.
Ar šito manī šovakar ir ieplūdis jauns enerģijas vilnis. Sajūta tāda, ka kalnus varu gāzt. Visu mācības varu izdarīt un vēl patusēties pa vakariem [tas gan diezko reāli neizklausās], bet tomēr! iR! IR!!! :) strāva pilnīgi. mūzika man ir nepieciešama kā ūdens. un jo dažādāka, jo labāk! un jo dziļāka manā sirdī, jo labāk. Jā mašīnā jau es klausos mūziku visu laiku. bet tas nav tas. tie visi cd ir dikti atklausīti un tomēr nav arī tās iespējas tik ļoti iedziļināties tajā mūzikā. jo ir tač jāstūrē!
aj es te jau sāku muldēt visur riņķī apkārt.
Bet tagad tāda sajūta, ka es varētu skriet tai tumsā pretī gaismiņām :D [galvenais, lai tā nav mašīna vai kāds stabs :D]
Un starpcitu, es vēljoprojām ļoti ļoti gaidu sniedziņu! :)