Es nudien vienmēr esmu ticejusi,ka notiks tā,kam tam jānotiek. Un,ja kas slikts notiek,tad noteikti tālāk būs labs,bet šodien un vakar jūtu,ka zeme mani lēnām aprij. Viss brūk un neredzu ne saules maliņu,nedz arī mākoņa zelta maliņu. Kur lai pieķeras,kad nav kur? Kur lai liekas,kad nav kur? Kur..kā..kad..? Ja nu vienīgi uzzināšu,ka izdevies palīdzēt homecoming - tas varētu palīdzēt nedaudz.