41
Pirms diu` dienām spīdēja Saule un jūra bija aizsalusi. Vakar nespīdēja Saule un baltajā tālumā varēja saredzēt ledus līgošanos. Šodien spīd Saule un jūra ir vaļā. Tik ierastajā cilvēku muļķojoši zilajā krāsā tā lēni šūpojas vējā un šur tur vēl stumda lielus ledus klučus. Bet tas ir neaprakstāmi - man, ieraugot jūru, sāka likties, ka es arī beidzot esmu atkususi. Tomēr ģeniālākais dialogs sekoja sēžot uz lieveņa pēc manas ekstravagantās pastaigas pa mežu, kur visu ceļu riņķī man dancoja putnu bari:

I: Es jūtu vajadzību pēc pieķēdēšanās pie kāda koka.
T: Es jūtu vajadzību pēc piesišanās krustā.

ROFL