Strādājot l'Arche es jutos laimīga, man palika pāris stundas dienā sev pašai, es gāju vēlu gulēt un agri cēlos, bet tur bija laime.
Un man šķiet, ka tas tāpēc ka tur es jutos noderīga, ka tur es darīju katru dienu ko vērtīgu un savukārt brīvajām dienām bija pavisam cita garša. Taču tagad, kad ienāk kāda ideja, ko varētu realizēt, šķiet, ka tā nav laika, tā nav dienas vērta, bet nekas jau nemainās, jo diena nepaiet jēdzīgāk.
Vienkārši nepareizā attieksme.