Roma un after-Roma
Esmu atpakaļ no Romas. Šīs dienas bija ļoti nogurdinošas, ja vēl es nebūtu paspējusi pirmajā dienā saaukstēties... Kopumā ceļojums bija ideāls. Neatceros, kad pēdējo reizi kur tālāk devos ar draugiem. Tomēr staigājot pa pilsētu, reizēm vienalga nepameta sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Šeit mājās tā protams ir vēl stiprāka. Draudzenes māsa un brālis sagaidīja viņu lidostā. Tas tomēr ir tik jauki, kad Tevi kāds sagaida. Mani sagaidīja vienreiz. Pēc gadu ilgas prombūtnes. Mamma. Tagad neviens vairs negaida. Varbūt liekas muļķīgi, bet atbraucot mājās viss ir tumšs. Tukšs. Neviens negaida. Nezvana. Skumji.
Ja patinam bildi atpakaļ - tomēr labi ka tā. Labāk, lai nav neviena, nekā ir kāds, kurš nemaz pēc Tevis neilgojas. Trīs gadu laikā mani tā arī ne reizi nesagaidīja lidostā. Pat tad kad atgriezos ar temperatūru un lūdzu, lai atbrauc palīgā pēc koferiem - pat tad bija slinkums izvilkties no tusiņa ar draugiem....

Romas brīvdienās ap trijiem mani atkal pārsteidza sms. Kad viņam ir slikti, es nez kāpēc vēl joprojām viņam esmu. Aiz žēluma vai pieraduma.
Bija iespēja šoreiz mani sagaidīt lidostā. Nekā - atradās cita meitene, ar kuru labāk laiku pavadīt. Pārsteidzoši bet par šo faktu man ir vienalga. Tikai apnicis būt tādai muļķei. Apnicis būt par plecu.Vatikānā, kura domājams ir viena no svētākajām vietām pasaulē lūdzu, lai mūsu ceļi vairs nekad nekrustotos un man pietiktu spēka vairs viņam nebūt nekādi.

Šodien kārtīgi izgulējos, palasīju the Secret, apmeklēju jauku svētdienas koncertu. Palika labāk. :)

Vakarā nejauši atklāju, ka viens no maniem paziņām sācis blogu. Pirmais ieraksts - protams - par seksu. Pirmais, kas man ienāca prātā, ka nu beidzot Latvijā būs Kerija Bredšova, tas nekas, ka vīrieša lomā.
Neliels extracts:
kad divi cilvēki satiekas un sāk draudzēties, protams, sākas arī seksa attiecības, kuras sākumā ir neveiklas un pavisam parastas, jo viens otru mēģina izprast, saprast, kas otram tīkams, kas nē, sākumā visbiežāk sekss ir misionāru pozā, jo džeks vai dāmīte neuzdrošinās ko pasākt, jo otrs cilvēks vēl nav izprasts un viņa vēlmes apzinātas! nākamais posms jau ir drošāks un seksa dzīvē aizvien vairāk tiek eksperimentāts jo lēnēm vienveidīgā misionāru poza sāk apnikt, jo, pa lielm, mēs vienmēr tiecamies uz ko labāku un arī baudu virsotnes līdz galam ir vēl neapzinātas (lai arī kāds mēģinātu pateikt ko citu). tālāk jau arī šie dažādie eksperimenti ir apnikuši un pāris sāk eksperimentēt līdz maksimumam, kas sāk robežoties ar ekstrēmismu, jo stāvot uz vietas principā ir solis atpakaļ un arī uz seksā ir tieši tas pats!! reizēm tiek meklēti citi partneri, tādā veidā rodas krāpšana, strīdi un visas pārējās piederošās lietas, tādā veidā gūstot jaunas emocijas. un protams sekss pēc kārtīga strīda, pēc apvainošanas un aizstāvēšanās ir labāks kā parastā ikvakaru “mežonīgā merkaķdeja”. izmēģināts ir viss sākot ar misionāra pozu un beidzot ar krāpšanu, tad attiecīgi seko šķiršanās un katrs sāk dzīvot savu dzīvi. bet arī pēc šķiršanās seksa dzīve nu jau izjukušajam pārim vēl turpinās, jo viņi viens pie otra ir pārāk pieraduši, lai tā vienkārši to visu pārtrauktu, jo ar jauno partneri gribot negribot ir jāsāk no paša sākuma, ar misionāra pozu, ko vairums uzreiz to nevar pieņemt, tieši tapēc viens pie otra atgriežas atkal un atkal, lai arī visbiežāk tie ir tikai nakts sakari un nekas vairāk, jo viens otram jau līdz galam ir apnikuši..prosts bodyfuckings, kurš var vilkties ļoti ilgi, bet jebkurā gadījumā reiz tas beigsies!

Šis teksts mani tagad apdullinājis. Lielākā mērā visam piekrītu. Patiesība. Tikai vēl tagad nevaru atiet no tvītiem un aftertvītiem.
Romas sevis atrašanas miers atkal nedaudz zudis. Kāpēc lasot šādas lietas es mēģinu vilkt paralēles ar sevi pašu? Pats blogs gan mani neapdullināja tā kā bloga komentāri no cita drauga, kurš nupat man atzinies, ka pa vasaru tapis samaitāts.

Apnicis būt tādai muļķei. Viss ir atklāti redzams. Atklāti pateikts. 
Atver acis un dumjajā sievietes prātiņā atceries - the Rule not the Exception.
Un viens no the Rule ir - pievilcības likums. Šobrīd man tas joprojām strādā. Bet ceru, ka tas novedīs tiešām pie tā, ko tik tiešām vēlos.