peecsveetku nogurums

pagaajushas garaas briivdienas un vieniigais secinaajums par visu sho : briivdienas ir kaitiigas! es biju taa pieradusi padziivoties kaa kakjis, kas naak un iet, kad veelas un meklee un atrod maigumu, kad iegribas, ka tagad vairs nezinu - kur lai atrod atkal kaadu briivu briitinju, lai ljautos saldaam un smeldziigaam atminjaam.....

dzeeru lieldienu shnjabi un taada mazliet apreibusi, noleemu apjautaaties par sajuusmas patiesajiem ceelonjiem un cik nepatiikami! izraadiijaas, ka ar manu unikaalo personiibu tam nav nekaada sakara un manis izveeleetaa un speeleetaa loma shoreiz noziimee vairaak par to, kas patiesiibaa esmu...nu lai - es padomaaju, bet kaut kas manii aizkjeeries un domaas atgriezjas pie shii atklaajuma veel un veel....varbuut ka nekaa vairaak arii nemaz nav?

un veel gribeeju atstaat sev atminjas par vakardienas veejaino peecpusdienu juuraa un vilnjiem un smiltiim un kaijaam, kas lido uz vietas un nirstosho bebru un saules njirboshajaam rotaljaam un diivaino eju starp seetaam, un sarkanajiem atspiidumiem aciis.........