Kā no ziemas miega.
Vakar pa Rīgu vandoties sajutu to iekšējo pulksteni, kas paziņo, ka nu ir pavasaris.
Esmu mazliet iesūnojusi savā domu un slinkuma pasaulē. Vai arī biju...

Vakar pirmā garā produktīvā nakts un šī būs nākamā.
Šodiena absalūti skaista.
Patipināju caur Jelgavu pie apdrošinātājiem. Es un mana veselība-viņi laikam mani redzēs bieži.
Vīrietis pieteicās braukt pie zirgiem un atņemt manu milzeni.
Tikai nezinu būtu apkritusi no smiekliem vai sirdsapziņas pārmetumiem, ja piezemētos dumbļos.

Vēl jāpārdzīvo rītdiena un tad jau 5diena liksies tāds nieks.
Sēdēsim abi un cītīgi mācīsimies...

Kojās pārvākties ir grūtāk nekā ievākties. Nezināju, ka man tik daudz mantu un vienalga ir mūžīgais- Nav ko vilkt.