šaušalas
Palasījos diskusiju http://journal.bad.lv/users/putnelis/14 7025.html
Nodrebinājos.
Sapratu, ka NEKAD, NEKAD...
Piedod, D, gan es atradīšu citu iespēju pārcelties uz Korsiku, kuru no sirds mīlu, arī Tu esi ļoti jauks, bet kļūt par Precēto Sievu - nu, tad jau labāk "brienu tēva dubļus sudrabotos", tā gan, samierinos ar zināmu neregularitāti intīmajā dzīvē, reizumis kādam bikšainam draugam palūdzu kādu sadzīvisku sīkumu, bet esmu brīva un laimīga.
Nodrebinājos.
Sapratu, ka NEKAD, NEKAD...
Piedod, D, gan es atradīšu citu iespēju pārcelties uz Korsiku, kuru no sirds mīlu, arī Tu esi ļoti jauks, bet kļūt par Precēto Sievu - nu, tad jau labāk "brienu tēva dubļus sudrabotos", tā gan, samierinos ar zināmu neregularitāti intīmajā dzīvē, reizumis kādam bikšainam draugam palūdzu kādu sadzīvisku sīkumu, bet esmu brīva un laimīga.
Bet lasot tos šausmu stāstus un iedomājoties, par ko es pārvērstos, - NĒ! un vēlreiz NĒ!
Ja nu vienīgi es pelnīšu tik daudz, lai algotu mājkalpotāju un aukli. Pieņemu, ka tad es būtu gatava precēties. Ja vīrišķim tas būtu tik aktuāli.
a)valdība,
b) ministriju un pašvaldību ierēdņi,
c)vecāki,
d)mūsu laikmeta sabiedrība ar tās izkurtējušo morāli,
e)netaisnīgais liktenis,
f)stulbais pretējais dzimums?
;)
Man līdz šim pieticis ar šo komplektu.:)
Ak, jā - vēl aprobežotā priekšniecība!:)
Ai, nu vienalga - doma ir tāda, ka būt sievai un mātei ir drausmīgi grūti un nomācoši.
Un es tā arī nesaprotu, kāpēc vesels lērums sievišķu pēc tā visa dzenas.
Mana sieviete ir iekārtojusies tik ērti, ka viņas vienīgā problēma ir - ar kādām vecenēm es kontaktējos un ar ko tas viņai draud. Nu labi, nedaudz pārspīlēju. :)
Kā tur bija... sē ļā vī... vai kaut kā tā. :)
Man gan liekas, ka tas tāds gadsimtu gaitā izveidjies anahronisks PR, ko ļautiņi neuzdrošinās apšaubīt.
Ai, bet gan jau tūlīt arī man kāds/kāda pateiks, ka es vienkārši no dzīves pārāk maz saprotu.:)
Es nevaru pateikt, par ko citi ir īstenībā. Es knapi ar sevi tieku kādā skaidrībā ;-)
nu, nu.. un var bez tā iztikt:)P
manās mājās vienīgie strīdi "par sadzīviskiem sīkumiem" ir tikai tad, ja es sadomāju aiz gara laika tos pati uzrīkot, piemēram, velkot uz zoba MV par to, ka viņš mizo apelsīnus kā ābolus:)P
Nujā, bet šaušalas mani pārņem akurāt aiz tam, ka vaimanā sievietes, kurām, manuprāt, ligzdošanas instinkts bijis jau šūpilī ielikts. Ne tā kā man, kurai šmorēšana, beršana un lāpīšana riebjas jau no sākta gala. Pati jau ta kaut kā iztieku, bet ja man būtu kāds vai kādi ar pārliecību, ka visas tās riebīgās lietas darīt ir mana Sievietes Misija...
Brrr.....
Ir jau arī tajā pusē kādreiz saulains laiks un mūsējā slapjdraņķis;)
Ai, nu es jau arī zinu, ka tad, kad esi tajā pusē, tad daudz kas liekas paciešams, un jaukajos mirkļos šķiet, ka par visu ir maksāts gana lēti, un ka tā nu ir Īstā Laime...
Ak, bet viss pāriet, un viss ir vanitas vanitatum, un ilgstoša laime skaidrā prātā, kā smejies, jau pēc definīcijas nav iespējama.:)