šaušalas
Palasījos diskusiju http://journal.bad.lv/users/putnelis/14 7025.html
Nodrebinājos.
Sapratu, ka NEKAD, NEKAD...
Piedod, D, gan es atradīšu citu iespēju pārcelties uz Korsiku, kuru no sirds mīlu, arī Tu esi ļoti jauks, bet kļūt par Precēto Sievu - nu, tad jau labāk "brienu tēva dubļus sudrabotos", tā gan, samierinos ar zināmu neregularitāti intīmajā dzīvē, reizumis kādam bikšainam draugam palūdzu kādu sadzīvisku sīkumu, bet esmu brīva un laimīga.
Nodrebinājos.
Sapratu, ka NEKAD, NEKAD...
Piedod, D, gan es atradīšu citu iespēju pārcelties uz Korsiku, kuru no sirds mīlu, arī Tu esi ļoti jauks, bet kļūt par Precēto Sievu - nu, tad jau labāk "brienu tēva dubļus sudrabotos", tā gan, samierinos ar zināmu neregularitāti intīmajā dzīvē, reizumis kādam bikšainam draugam palūdzu kādu sadzīvisku sīkumu, bet esmu brīva un laimīga.
Ai, nu vienalga - doma ir tāda, ka būt sievai un mātei ir drausmīgi grūti un nomācoši.
Un es tā arī nesaprotu, kāpēc vesels lērums sievišķu pēc tā visa dzenas.
Mana sieviete ir iekārtojusies tik ērti, ka viņas vienīgā problēma ir - ar kādām vecenēm es kontaktējos un ar ko tas viņai draud. Nu labi, nedaudz pārspīlēju. :)
Kā tur bija... sē ļā vī... vai kaut kā tā. :)
Man gan liekas, ka tas tāds gadsimtu gaitā izveidjies anahronisks PR, ko ļautiņi neuzdrošinās apšaubīt.