#77
ierasti, ierasti, bet tomēr nepierasti
sajūtas mūžam jaunas šķiet
un vienmēr neierastas
kaut pārsimt reižu atminētas,
savstarpēji sasaistītas un pārdzīvotas
bet tomēr pamatprincips tas unikāls
nedz rasts, nedz parasts, nedz arī atrasts
lauks
riet viss, liels tukšums
neesamības un nebūtības visums
un tomēr, izsmalcināts pilnums
bet varbūt tomēr tukšums, vēju var just
šķiet tā grandiozi un buržuāziski
vai nu brūk kopā tā konstrukcija
vai manāmi stiprināta tiek
ar kārtām un kārtām, un tērauda profiliem
jūtami un uzstājīgi, mijoties ar tukšumu nekurienē
sirds? nu nezinu
ar pasauli vietā man nepietiktu